6533b7d3fe1ef96bd1261854

RESEARCH PRODUCT

Sakaru līdzekļu kontrole kā speciālā izmeklēšanas darbība

subject

description

Sakaru līdzekļi tiek lietoti ikdienā, lai veiktu ātru un ērtu savstarpēju informācijas nodošanu vai apmaiņu. Cilvēku lietotākie sakaru līdzekļi patreiz, protams, ir mobilais un stacionārais telefons. Mobilie telefoni šobrīd ir attīstīti tik tālu, ka tie aizvieto fotoaparātus, skaņu ierakstītājus, radio aparātus, mūzikas atskaņotājus, televizorus un pat datorus. Mobilie telefoni turpina pildīt savu galveno un sākotnējo funkciju – zvanīšanu. Toties, stacionārie telefoni, līdz ar mobilo telefonu attīstību, ir zaudējuši savu popularitāti. Agrāk stacionāros telefonus bieži lietoja kā sakaru līdzekļus no mājām, birojiem, ofisiem un citām vietām. Mūsdienās strādājošs stacionārais telefons mājās atrodas tikai retajam, bet biežāk tie ir atrodami darba vietās. Sakaru līdzekļi vienmēr būs izmantojami priekš informācijas apmaiņas vai nodošanas starp diviem subjektiem, kur šīs sarunas ir privāta rakstura. Attiecīgi, ja Persona A uzzvana personai B, lietojot kādu no sakaru līdzekļiem, tad šīs sarunas starp subjektiem ir privātas, par kuras saturu zina tikai šie abi subjekti. Tādējādi, trešā puse nevar iejaukties un uzzināt šīs sarunas saturu. Līdz ar to, ka šīs sarunas ir privātas, tad personas var izmantot sakaru līdzekļus kriminālos nolūkos. Piemēram, persona A, izmantojot sakaru līdzekļus, uzzvana Personai B un nodod informāciju - uz kuru vietu nogādāt apjomīgu daudzumu narkotiku. Tā kā, neviena trešā puse nevar iejaukties un uzzināt šo sarunu saturu, tad šo subjektu sakaru līdzekļu izmantošana atvieglo viņu kriminālo darbību veikšanu. Lai apkarotu kriminalās darbības, tad izmeklēšanas iestādes izmkelēšanas stadijā ir tiesīgas veikt speciālo izmeklēšanas darbību - sakaru līdzekļu kontroli attiecībā uz šiem subjektiem, ko regulē Kriminālprocesa likuma 218. pants. Taču, lai izmeklēšanas iestādes veiktu sakaru līdzekļu kontroli ir nepieciešama izmeklēšanas tiesneša lēmums. Retos gadījumos izmeklēšanas iestādes veic nelikumīgu sakaru līdzekļu kontroli, piemēram, nesaņemot izmeklēšanas tiesneša atļauju. Galu rezultātā atklājas, ka starp personām netiek atklātas nekādas kriminilās darbības. Tadā gadījumā izmeklēšanas iestādes ar tām darbībām esot pārkāpušas gan likumu, gan cilvēktiesības attiecība uz šiem subjektiem, jo tiek pārkāptas personas cilvēktiesības uz privātumu. Pētījumā ir noskaidrota sakaru līdzekļu kontroles būtība, kārtība un vispārējais jēdziens. Noskaidroti personai pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tiek veikta nelikumīga sakaru līdzekļu kontrole. Kā arī noskaidroti šo tiesību aizsardzību līdzekļu efektivitāte, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesības tiesas un Latvijas jurisdikcijas tiesas spriedumiem.