6533b7d4fe1ef96bd1261892

RESEARCH PRODUCT

Akūtas nieru mazspējas gadījumu analīze slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās: diagnostikas, terapijas efektivitātes un iznākumu izvērtējums

subject

description

Darba aktualitāte: mūsdienās akūta nieru mazspēja (ANM) ir relatīvi reta diagnoze stacionētiem pacientiem, jo ir vairākas klasifikācijas, pēc kurām tiek atšķirta akūta nieru slimība, jeb akūta nieru disfunkcija no gala stadijas - akūtas nieru mazspējas. Tomēr kopējais īpatsvars pacientiem ar akūtu nieru disfunkciju Latvijas slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās, ir liels. Tā kā akūta nieru mazspēja ir stāvoklis pie kura novēro lielu letalitāti, ir nepieciešams īpaši rūpīgi atlasīt šos pacientus un agrīni preventēt slimības gala stadijas attīstību. Darba mērķis: izanalizēt ANM diagnostikas un terapijas metodes un to ietekmi uz pacientu letalitāti trīs Latvijas slimnīcas intensīvās terapijas nodaļās. Materiāli un metodes: Retrospektīvā, aprakstošā pētījumā, tika atlasīti pacientu klīniskie gadījumi no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim, kuri bija stacionēti intensīvās terapijas nodaļā Latvijas slimnīcās. Pētījumā laikā tika analizēti 370 klīniskie gadījumi. Dati analizēti ar SPSS Statistics 22 programu un Microsoft Exel 2013. Rezultāti: ANM de novo attīstījās 48, jeb 13% pacientiem. Akūts nieru bojājums (ANB) konstatēts 92 pacientiem, kas sastāda 25%. (p < 0,01). ANM diagnostikai un dinamikas novērtēšanai pielietoja seruma kreatinīna izmaiņas, taču 132 pacientiem bija noteikts GFĀ, Urea - 103 pacientiem. 19% pacientu ar ANM bija novērota seruma kreatinīna samazināšanas, bet pie ANB seruma kreatinīns samazinājās tikai 12% pacientiem. Nieru aizstājterapija tika pielietota 12% pacientiem. Tikai konservatīvu terapiju pacientu grupā ar ANM pielietoja 38 pacientiem, bet ar ANB – 89. furosemīdu saņēma – 60% pacientu, savukārt torasemīdu – 40%. Pielietojot furosemīdu, seruma kreatinīns samazinājās 18% pacientiem, bet pielietojot torasemīdu 20%. Terapijā pielietojot dopamīnu 11% pacientiem samazinājās seruma kreatinīns. Kopējā letalitāte ITN - 71% no visiem pacientiem jeb 262 pacienti, (p- 0,0147). Letalitāte pacientiem ar ANM - 30% ar ANB -46%. (p - 0,0393). Secinājumi: ANM ir fatāli smaga slimība ar lielu mortalitāti. Pacientu letalitāte atkarīga no nieru bojājuma pakāpes. ANS diagnostikai Latvijas slimnīcās izmanto standartalizētus kritērijus, pārsvarā seruma kreatinīna izmaiņas. Diferencēšanā un pacientu atlasē pastāvēja problēma ar bazālā seruma kreatinīna noteikšanu. Kritiski smagiem pacientiem ar ANM seruma kreatinīna līmeni efektīvāk samazina torasemīds. Terapijā pārsvarā bija konservatīva. Nieru aizstājterapijas ārstēšanas metodes korelē ar augstu pacientu letalitāti, salīdzinājumā ar konservatīvo terapiju.