6533b7d4fe1ef96bd1262d27

RESEARCH PRODUCT

Izņēmumi no klienta noslēpuma principa Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmā

subject

description

Daces Vītolas (turpmāk tekstā – autores) maģistra darba tēma ir „Izņēmumi no klienta noslēpuma principa Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmā”. Šāda darba tēma tika izvēlēta, jo, pēc autores domām, klienta noslēpuma principa regulējums juridisko pārstāvju darbībā ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, kas attiecīgajam pārstāvim ir jāievēro. Kā viens no principiem, kas advokātam savā darbības jomā ir jāievēro, ir tas, ka klienta intereses vienmēr ir jānostāda augstāk par personiskajām. Šis princips ir nepieciešams, jo citādāk nemaz advokāts nevarētu pienācīgi pildīt savus pienākumus un aizsargāt savu klientu, sniedzot viņam juridisko palīdzību un aizstāvot viņa intereses. Klienta noslēpuma principa jomā pastāv vairāki problēmjautājumi: kur ir tā robeža, kur beidzas klienta interešu aizsargāšana un vai juridiskās profesijas pārstāvis tiešām ir savā ziņā pakļauts tikai un vienīgi klientam informācijas neizpaušanas – uzglabāšanas ziņā? Vai pastāvošo tiesisko regulējumu Latvijā nav nepieciešams papildināt, pilnveidot un piemērot klienta un advokāta attiecību uzlabošanai? Darbā ir salīdzināta Latvijas Republikas nacionālā tiesību normu sistēma ar starptautisko praksi, ieteikumiem un viedokļiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmā klienta noslēpuma principam pastāv ierobežojumi, noteikti divos Latvijas Republikas nacionālajos likumos: 2008.gada 13.augusta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un 1998.gada 17.jūnija Krimināllikumā. Šie ierobežojumi tiek vērtēti pretrunīgi un sarežģī klienta un juridiskās profesijas pārstāvja attiecības, neļaujot kvalitatīvi īstenot nepieciešamos pakalpojumus, kas tiek sniegti klientam. Klienta noslēpuma principa ierobežojumi var kļūt par cēloni profesionālā noslēpuma aizsardzības sagraušanai. Autore darbā vērtē un analizē kā starptautisko tā nacionālo ekspertu un profesionāļu viedokļus un ieteikumus klienta noslēpuma principa ierobežošanas jomā, uz ko tiek balstīti arī gala secinājumi. Tāpat, papildus iepriekš minētajiem jautājumiem, autore norāda, ka saistībā ar klienta noslēpuma principa ierobežojumiem, izriet arī atbildība juridiskās profesijas pārstāvim, ar ko viņam jārēķinās klienta noslēpuma principa pārkāpumu gadījumos, kā arī gadījumos, kad viņš likumā noteiktajos gadījumos neziņo atbildīgajām iestādēm par klientu. Kā secina autore, atbildība par iepriekš minētajiem faktiem ir paredzēta tādos likumos kā Latvijas Republikas Advokatūras likums, Latvijas Republikas Krimināllikums un Latvijas Republikas Civillikums. Darbs sastāv no 4 galvenajām nodaļām un apakšnodaļām, kā arī pielikumiem. Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir izmantotas arī tabulas un shēmas.