6533b7d4fe1ef96bd12636fe
RESEARCH PRODUCT
Augstie purvi kā medus bites Apis mellifera ganības
Laura Auliciemasubject
putekšņu daudzveidībaĢeogrāfijaaugstie purviputekšņu nastiņasputekšņu analīzeApis melliferadescription
Bakalaura darba „Augstie purvi kā medus bites Apis mellifera ganības” mērķis bija novērtēt medus bitēm pieejamo ziedputekšņu daudzveidību teritorijā ar augstu sūnu purvu īpatsvaru, izmantojot bišu putekšņu nastiņu analīzi. Putekšņu nastiņas ievāktas 2015. gadā reizi trīs nedēļās no 3 bišu saimēm, kuru pastāvīgā novietne atrodas Teiču purva tuvumā. Izmantotas divas putekšņu analīzes metodes, lai pārliecinātos par datu precizitāti. Veikta biotopu un veģetācijas kartēšana 4 km bišu lidojuma zonā ap dravu. Izmantojot putekšņu analīzes rezultātus, aprēķināti Šenona un Simpsona daudzveidības indeksi. Putekšņu daudzveidība salīdzināta ar 4 dravām, kuru apkārtnē ir dažāds zemes lietojumveids, izmantojot Latvijas Biškopības biedrības speciālistes Inetas Eglītes putekšņu analīzes datus. Putekšņu analīzes uzrāda, ka augstajam purvam ir būtiska nozīme tikai sila virša Calluna vulgaris ziedēšanas laikā vēlu augustā un agri septembrī, kad tā putekšņi sastāda 4/5 no ievāktajiem putekšņiem. Augusta sākumā sila virsis nodrošina 20% ienesuma, bet septembra otrajā pusē tikai 10%. Citas ēriku dzimtas sugas pārstāvētas 10% apmērā maija beigās un jūnija sākumā. Pārējā sezonā augstais purvs, kas aizņem 44% teritorijas 4 km rādiusā ap dravu, nenodrošina nekādu putekšņu ienesumu bitēm. Salīdzinot putekšņu daudzveidību 5 dravās, novērojams, ka 69-80% putekšņu ievākti lauksaimniecības zemēs, kas aizņem 12-65% teritorijas 2 km rādiusā ap dravām. Tātad īpaša uzmanība jāpievērš lauksaimniecības zemes lietojumam, sevišķi plaša augstā purva tuvumā, kur ir zema entomofīlo sugu daudzveidība. Pētījumā apskatītā drava Teiču purva tuvumā ir veiksmīgs piemērs bišsaimniecībai ar pastāvīgu novietni pie augstā purva, jo teritorijā ir daudzveidīgs lauksaimniecības zemju lietojums. Ja teritorijā dominētu viendabīga ekstensīvas lauksaimniecības ainava bez dabiskajiem zālājiem, tad bitēm var netikt nodrošināta pietiekama putekšņu daudzveidība, kas ilgtermiņā atspoguļotos saimes ienesumos, slimību uzņēmībā, samazinātā peru skaitā, nepārziemošanā. Lai no tā izvairītos, vēlams sēt nektāraugus dravas tuvumā vai vest bites ganībās uz pagaidu novietnēm. Bakalaura darbs sastāv no 5 nodaļām ar 11 apakšnodaļām, tekstu papildina 8 attēli, 7 tabulas un 12 pielikumi, ietver 67 lpp.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2018-01-01 |