6533b7d5fe1ef96bd12640b6

RESEARCH PRODUCT

Abiotisko un biotisko faktoru ietekmes analīze veģetācijas eksperimentos ar jūras piekrastes reto un aizsargājamo augu sugām

subject

description

Darba mērķis bija veikt daudzfaktoru eksperimentus un aprobēt veģetācijas pētījuma metodiku jūras piekrastes reto un aizsargājamo augu sugu fizioloģiskajiem pētījumiem, lai noskaidrotu dabisko faktoru iespējamo ietekmi. Piekrastes zonas ir dinamiski mainīgas vietas, kurās sastopamas daudzas endēmas augu sugas, no kurām liela daļa ir retas un aizsargājamas. Eksperimentos izmantoja četras jūras piekrastes retās un aizsargājamās augu sugas - smiltāja neļķi (Dianthus arenarius), jūrmalas pērkonamoliņu (Anthyllis maritima), jūrmalas ceļteku (Plantago maritima) un jūrmalas āžloku (Triglochin maritimum). Augu sugas pavairoja ar sēklām vai veģetatīvi un atkarībā no sugas ekoloģijas, veica piekrastes teritorijām raksturīgas ietekmes faktoru apstrādi – apbēršanu ar smiltīm, nobradāšanu, slāpekli fiksējošu gumiņbaktēriju pievienošanu, augsnes minerālelementu un sāļu sastāva izmaiņas, vai dažādas iepriekšminēto apstrāžu kombinācijas. Visiem augiem veica hlorofila a fluorescences mērījumus, hlorofila koncentrācijas mērījumus, jonu kvantitatīvu noteikšanu un galējo morfoloģisko datu iegūšanu. Eksperimentā ar A. maritima papildus noteica arī elektrolītu noplūdes, gvajakola peroksidāzes un polifenoloksidāzes aktivitātes analīzi. D. arenarius spēja atjaunoties pēc ilgstošas apbēršanas un nobradāšanas intensitātes. Viegla apbēršana (1.3 cm smilšu slānis) veicina virszemes daļu masas pieaugumu. A. maritima augu augšanas un atjaunošanās spēju ietekmēja slāpekli fiksējošo gumiņbaktēriju klātbūtne un smilšu apbēršanas intensitāte (2 cm un 4 cm smilšu slānis). P. maritima spēja ilgstoši paciest 1000 mM sāļumu, saglabājot aktīvu fotosintēzi, bet 2000 mM augi pakāpeniski gāja bojā. T. maritimum neuzrādīja toksiskuma pazīmes dažādu jonu izmantošanai pat augstās koncentrācijās. Eksperimentus veica no 2016. gada augusta līdz 2017. gada aprīlim Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedrā, LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra siltumnīcā. Eksperimentus veica VPP EVIDEnT, „Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē’’.