6533b7d5fe1ef96bd126413b

RESEARCH PRODUCT

Cilvēka veģetatīvo funkciju raksturojošo parametru individuālo standartu pamatotība

subject

description

Mūsdienās neskatoties uz arvien pieaugošo labklājību attīstītajās valstīs aizvien lielāks kļūst sirds-asinsvadu saslimšanu skaits. Klīniskos pētījumos tiek pielietoti daudzi dažādi eksperimentu modeļi, neraugoties uz pieejamo dažādību svarīgs, un joprojām atklāts jautājums ir adekvāta eksperimenta modeļa izvēle sirds asinsvadu preparātu klīniskai aprobācijai. Darba mērķis bija novērtēt reģionālas perifērās pretestības noteikšanas iespējas apakšējās ekstremitātēsTika izvirzīti uzdevumi: Noteikt labas kājās CFA plūsmas lineāro ātrumu un diametru izmantojot Ultrasonogrāfijas metodi.Veikt sistēmisko hemodināmisko parametru reģistrāciju perifēras pretestības izmaiņu provokācijas laikā. Noteikt minimālo perifēro pretestību labajā kājā. Noteikt perifērās pretestības izmaiņas, kā provokācijas faktoru izmantojot graduālo statisko slodzi. Noteikt perifērās pretestības izmaiņas, kā provokācijas faktoru izmantojot farmakoloģisko preparātu (Nitroglicerīns). Pētījumā piedalījās 8 pētāmās personas (1 vīrietis, 7 sievietes) vecumā no 20 - 25 gadiem. Pētāmajām personām tika veikts slodzes, oklūzijas, un nitroglicerīna tests dažādās dienās 1-2 atkārtojumos. Statiskā slodze izmeklējamajām personām izraisīja līdzīgas sistēmisko asinsrites parametru reakcijas, ievērojami pieauga sirdsdarbības frekvence, sistoles tilpums, pēcslodzes atjaunošanās periodā pieauga reģionālā asinsplūsma un samazinājās reģionālā perifērā pretestība. Pirmajās post oklūzijas sekundēs plūsma vidēji pieauga no 1.5 l/min miera stāvoklī līdz pat 9 l/min, bet lineārais ātrums 5-60 cm/sec. Atsevišķos gadījumos pēc sublingvālas nitroglicerīna lietošanas perifērā pretestība pieauga. Nitroglicerīns izraisīja artērijas dilatāciju. Nitroglicerīna izraisītās perifērās pretestības izmaiņas nebija būtiskas. Secinājumi: Asinsplūsmas lineārā ātruma pieaugums postokluzīvās hiperēmijas laikā izraisīja būtisku artērijas diametra palielināšanos, ko var skaidrot ar endotēlija plūsmas atkarīgo vazodilatāciju. Vismazāk variējošie parametri postokluzīvās hiperēmijas laikā izmeklējamo personu grupā bija minimālā perifērā pretestība un asins plūsmas maksimālā vērtība. Vislielākās perifērās pretestības izmaiņas izraisīja postokluzīvās hiperēmijas tests (oklūzijas tests ), salīdzinoši mazākas izmaiņas tika novērotas statiskās slodzes testa pēdējā slodzē, savukārt vismazākās izmaiņas tika novērotas nitroglicerīna proves laikā. Reģionālās perifērās pretestības izmaiņu provocējošais statiskās slodzes modelis var tikt lietots perifērās pretestības izmaiņu novērtēšanas pētījumos, it īpaši situācijās kad papildus ir nepieciešams veikt procedūras kas prasa maksimālu izmeklējamās personas imobilizāciju. Atslēgas vārdi : Perifērā pretestība, Ultrasonogrāfija, Ceļa locītavas ekstensijas statiskā slodze (knee-extension static exercise)