6533b7d6fe1ef96bd126607e

RESEARCH PRODUCT

Saikne starp māsu labizjūtu darba vidē, stresu un dzīves kvalitāti un vēlmi pamest darbu māsas specialitātē

subject

description

Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā turpina samazināties, veidojot kritisku iztrūkumu nozarē, kuru pavada novecošanās problēma. Lai šo procesu pēc iespējas efektīvāk varētu palēnināt un reversēt ir jāizprot likumsakarības un faktori, kas ietekmē māsu vēlmi pamest darbu specialitātē. Vispārīgi augsts labizjūtas līmenis, augsta dzīves kvalitāte un zems stresa līmenis ir tie indikatori, kas raksturo cilvēka laimi un apmierinātību ar esošo dzīvi. Viens no šī pētījuma uzdevumiem bija noskaidrot statistiskus māsu profesijas riskus, kas veicina māsu aizplūšanu no nozares. Šķērsgriezuma pētījuma veikšanai tika izstrādāta vispārīga demogrāfiska anketa, kas iekļāva dažādus iespējamus riska faktorus, piemēram, darba virsstundu esamība, darba vides piemērotība, ienākumu līmenis u.tml. Papildus latviešu valodā no angļu valodas tika adoptētas pasaulē pārbaudītas un validētas psiholoģiskās labizjūtas (PWB) sešu domēnu skalas, Pasaules Veselības organizācijas dzīves kvalitātes (WHOQOL) četru domēnu skalas, kā arī uztverošā stresa skala (PSS), kas tika izmantoti kā galvenie šī pētījuma instrumenti. Vienas Latvijas slimnīcas ietvaros elektroniskā un papīra formātā anonīmi tika aptaujātas N = 125 māsas vecuma grupā 22 līdz 71 gads, kas veido apmēram 1,5% no kopējā aktīvo māsu skaita Latvijā. 57,6% aptaujāto māsu ir izteikušas vēlmi vai domājušas par profesijas pamešanu. Pētījumā izveidotais daudzdimensiju modelis paskaidro 40,6% no visām izmaiņām, kas ietekmē māsu vēlmi pamest profesiju (Nagelkerke R2 = 0,406), kas apstiprinājās arī viendimensiju starptabulu (crosstab) analīzē. Mūsu modelis uzkrāto datu ietvaros ar statistiski augstu nozīmīguma līmeni (p < 0,05) pamato tiešu darba vides apstākļu un labizjūtas dzīves mērķa domēna, kā arī apgrieztu iegūtā izglītības līmeņa korelāciju ar māsu vēlmi atstāt profesiju. Veicot viendimensiju šķērstabulu analīzi, ar statistiski augstu nozīmīguma līmeni (p < 0,05) izdevās pierādīt arī citu faktoru ietekmi uz māsu vēlmi pamest darbu, piemēram virsstundu esamība, augstāku stresa līmeni, zemāku labizjūtas dzīves mērķa rādījumu, zemāku apkārtējās vides dzīves kvalitātes līmeni un citiem faktoriem. Darba nobeigumā tiek izteiktas rekomendācijas māsu profesijas risku mazināšanai, kā arī piedāvāti daži metodoloģiski uzlabojumi tālākai izpētes veikšanai.