6533b7d6fe1ef96bd12674e5

RESEARCH PRODUCT

Īslaicīgu dzīves kvalitāšu izmaiņu un komplikāciju salīdzinājums pēc atvērtas un laparoskopiskas prostatektomijas

subject

description

Ievads: Prostatas vēzis ieņem pirmo vietu vīriešiem starp onkoloģiskām saslimšanām Latvijā radikālu prostatektomiju (RP) skaits pieaug. Lokalizēta prostatas vēža ārstēšanai, tiek pielietotas divu veidu procedūras: atvērta un laparoskopiska RP. Ir nepieciešams izvērtēt, kura procedūra sniegs labākus rezultātus pacientam pēc operācijas un mazāk izmainīs dzīves kvalitāti pēc tās. Darba mērķis: Analizēt, kura operācijas pieeja ir ar mazāk komplikācijām un mazāk ietekmē dzīves kvalitāti pacientam. Materiāli un metodes: Prospektīvs pētījums. Tika pielietota aptaujas pētījuma metode. Pacienti iestājās uz plānveida operāciju, ir divas grupas – atvērta RP un laparoskopiska RP. RLP grupā tika iekļauti 23 dalībnieku un RRP grupā tika iekļauti 20 dalībnieki. Pirms operācijas pacienti tika iepazīstināti ar procedūru, kas tiks veikta. Viņiem tika izskaidrots, ka ir divi operāciju veidi. Pacientiem tika piedāvāts piedalīties pētījumā, izskaidrojot pētījuma mērķi. Pacientiem tika izsniegta informētas piekrišanas forma Rīgas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā 4.nodaļā, kuru parakstot viņi piekritīs piedalīties pētījumā. Ja pacients piekritīs, viņam bija jānorāda savs kontakttālruņa numurs, lai būtu iespējams pēc mēneša piezvanīt un veikt telefonisku interviju. Intervijas, laikā tika uzdoti jautājumi, kas ir sagatavoti pētījumam. Pēc iegūto datu apkopošanas, tika pētīts kā komplikācijas ir ietekmējušas katras grupas pārstāvja dzīves kvalitāti un tika salīdzināts cik ilgi bija komplikācijas pēc operācijas. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 43 pacienti un visi tika iekļauti statistiskā datu analīzē. Laparoskopiska radikāla prostatektomija tika veikta 23 pacientiem, jeb 53,5% un atvērta radikāla prostatektomija 20 pacientiem, kas ir 46,5%. Par sāpēm pēc operācijas, jautājumu atbildēja visi pētijuma dalībnieki un tika izmantots t Stjūdenta tests ar p= 0,05. Vidēji RLP pacientiem sāpes saglabājās 6 dienas, kamēr RRP pacientiem bija 10,45 dienas. Nozīmības līmenis p=0,002, kas apstiprina uzstādīto hioptēzi, ka pastāv stastistiski nozīmīgas atšķirības sāpju ilgumā. Uz jautājumu : „Cik ilgi pēc Foley katetra izņemšanas jums saglabājās nesaturēšana?”, atbildēja visi pētijuma dalībnieki un tika izmantots t stjūdenta tests ar p=0,05. Vidēji RLP pacienta smaga nesaturēšana saglabājās 11,78 dienas, kamēr RRP pacientam bija 15,45 dienas. Nozīmības līmenis p=0,136, kas neapstiprina uzstādīto hipotēzi, bet ir tendence, ka RLP ir labāka par RRP. Secinājumi: Salīdzinot datu statistiskajā analīzē iegūtos rezultātus, var šķist, ka nav liela atšķirība starp abām procedūrām, RLP un RPP. Tā kā ir viens rādītājs, kas ir statistiski nozīmīgs, kas pierāda, ka ir uzlabota pacienta dzīves kvalitāte un ņemot vērā arī to, ka ir tendence citos rādītājos, ka labāki rezultāti ir pēc RLP, tas liek domāt, ka jāizvēlas šī metode.