6533b7d6fe1ef96bd12674e7
RESEARCH PRODUCT
Vietējo pašvaldību problēmas zilo pludmaļu piesārņojošo atkritumu situācijas uzlabošanā
Maija Fonteina-kazekasubject
Vides zinātneZilā karoga programmaBLASTIC projektspiekrastes pašvaldībaskampaņa Mana jūraplastmasas atkritumidescription
Jūras piesārņojošo atkritumu (JPA) galvenais cēlonis ir cilvēka saimnieciskas vai nesaimnieciskas darbības sekas. Lai mazinātu atkritumu nonākšanu pasaules okeānā, sabiedrības ieradumus, attiecībā uz atkritumiem, ir nepieciešams mainīt uz aprites ekonomikas balstītiem pamaprincipiem. Lai piemērotu efektīvas rīcības JPA samazināšanai, būtiski ir aptvert JPA avotus, cēloņus, ietekmes un tendences nākotnē. Bakalaura darba mērķis ir apzināt pašvaldībām iespējamos JPA rašanās riskus un avotus, iegūtos rezultātus analizēt, lai piemērotu efektīvas rīcības, kas mazina draudus atkritumiem rasties un nonākt jūrās. Lai gan Zilā karoga pašvaldībām jau ir labas vides pārvaldības risinājumi, tomēr kampaņas Mana jūras dati liecina, ka atkritumu vienību skaits Zilā karoga pludmalēs ir līdzvērtīgs vai pat augstāks par Latvijas vidējo atkritumu sastopamību pludmalēs. Darba rezultātā iezīmējas rīcības, kas ietver vairākus avotu mazinošus JPA riskus. Pašvaldību motivācija nodrošināt iedzīvotājiem un pludmales apmeklētājiem augstus labas jūras vides un pludmales standartus, likumsakarīgi mazinās jaunu JPA rašanās riskus. Efektīvai atkritumu problēmas risināšanai, pašvaldībās nepieciešams veicināt iedzīvotāju un saimnieciskā sektora izpratni par atkritumiem, to radītajām sekām un to iespējamiem draudiem nonākt jūrās, jo atkritumu likteni lielā mērā nosaka tā radītājs – cilvēks. Atslēgas vārdi: piekrastes pašvaldības, Zilā karoga programma, kampaņa Mana jūra, BLASTIC projekts, plastmasas atkritumi, zvejas rīki, jūras piesārņojošo atkritumu ietekmes, rīcības.
year | journal | country | edition | language |
---|---|---|---|---|
2019-01-01 |