6533b7d7fe1ef96bd12688ac

RESEARCH PRODUCT

Baltijas valstu iedzīvotāji un karalaika trimdinieki: attiecības, uzskati un atmiņas

subject

description

Šai darbā autore izpētījusi uzskatus, atmiņas, un attiecības starp tiem latviešiem, lietuviešiem, un igauņiem kuri emigrēja, un tiem, kuri palika savās dzimtenēs padomju režīma laikā. Informāciju par šiem gadījumiem smēlām no dažādiem dokumentu tipiem, kas ietver avīzes, žurnālus, literārus darbus, memuārus, un akadēmiskus darbus. Lai veiktu padziļinātu pētījumu, autore veica divas aptaujas ar autores izstrādātu anketu palīdzību, kā arī autore vāca papildus informāciju no latviešiem, kuri dzīvo Latvijā, un no latviešiem, kuri tagad dzīvo trimdā. Darba pirmajā daļā autore analizējusi no kulturāli vēsturiska viedokļa dažādus padomju publikācijas tipus, kas bija gatavoti plašākai publikai. Ar šo publikāciju analīzi autore pēta, kā Baltijas trimdinieki tika raksturoti un parādīti padomju pakļautiem baltiešiem un rietumu auditorijai. Šī analīze izceļ ļoti negatīvos trimdas baltiešu attēlojumus, kas bija atrodami šajās propagandiskajās publikācijās: mēs redzam kā padomju režīms tēloja trimdiniekus par valsts nodevējiem, fašistiem, buržujiem nacionālistiem un meļiem. Autores analīze tālāk virzās uz publikācijām, ieskaitot bēgļu nometņu avīžu literāros rakstus un memuārus, kuru veidotāji bija baltiešu trimdinieki. Autore īpaši analizējusi trimdinieku attēlus, trimdinieku uzskatus par padomju Latviju, Lietuvu, un Igauniju, viņu uzskatus par savu identitāti, viņu uztveri par Padomju Savienību, viņu atmiņas par savu dzimteni. Darba otrā daļā, autore analizējusi datus no divām autores veiktām aptaujām: no Latvijā dzīvojošiem latviešiem un no trimdā dzīvojošiem latviešiem. Autores pirmā aptauja bija veidota latviešiem Latvijā, kam bija radi, kuri otrā pasaules kara laikā aizbēga uz rietumiem. Šajā aptaujā autores pieeja bija kvantitatīva, un autores nolūks bija izpētīt attiecības starp vietējiem latviešiem un trimdiniekiem padomju laikos un šodien, un, lai labāk saprastu vietējo latviešu uzskatus par viņu radiem diasporā. Autore analizējusi arī kontaktu līmeņus un sakaru uzturēšanas veidus. Pēc tam autore analizējusi respondentu vērtējumus ar attieksmes skalu () palīdzību, kuras veidotas, lai noskraidotu respondentu vērtējumus par relatīvo dzīves kvalitāti, par iespēju, ka viņu radi būti bijuši izsūtīti uz Sibīriju, ja viņi būtu palikuši Latvijā, un par viņu ārzemju radu etniski nacionālo identitāti. Autores otrā aptauja veidota latviešu trimdiniekiem, kuri bija apciemojuši Latviju padomju laikā pēc Otrā Pasaules kara beigām. Šajā aptaujā autores analīze bija galvenokārt kvalitatīva, un autores galvenais mērķis bija iegūt izpratni par iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas palika respondentu atmiņās no viņu ceļojumiem uz padomju pakļauto tēvzemi. Galvenās tēmas bija: ceļošanas ierobežojumi, sekošana un spiegošana, saskari ar propagandu, un sakari ar radiem dzimtenē, kuri bija izsūtīti uz Sibīriju. Šajā aptaujā autore atkārtoja arī pirmās aptaujas jautājumus par relatīvo dzīves kvalitāti, izsūtīšanas iespēju uz Sibīriju, ja būtu palikuši Latvijā, un etniski nacionālo identitāti, tikai šoreiz no trimdinieku veidokļa. Autores veidoto aptauju rezultātu salīdzinājums liecina par krietnu uzskatu līdzību šajos jutājumos latviešiem Latvijā un latviešiem trimdā. Autore secinājusi, ka daudzas baltiešu ģimenes, kuras tika kara laikā sadalītas, tomēr pārvarēja sakaru ierobežojumus, propagandu, un lielus ģeogrāfiskus attālumus, un spēja uzturēt stipras radu attiecības un līdzīgus uzskatus par dzīvi un par notikumiem padomju laikā. Autores veiktajā pētījumā redzams attēls, no vairākiem perspektīviem, par Baltijas tautām kuras tika sadalītas ar sarkano aizskaru pēc Otrā Pasaules kara un tam sekojošā aukstā kara laikā, bet tomēr tos laikus pardzīvoja būtiski nesašķeltas. Atslēgvārdi: Padomju kultūras vēsture; Baltijas identitāte; Trimdas kopiena; Atmiņas un pierādījumi; Kvalitatīvas un kvantitatīvas aptaujas anketas; Daugavas Vanagi; Sibīrija; Propaganda