6533b7d7fe1ef96bd12688d2

RESEARCH PRODUCT

Viltus ziņu apkarošanas risinājumi Baltijas valstīs

subject

description

Darba tēma ir viltus ziņu apkarošanas risinājumi Baltijas valstīs. Darba mērķis ir noskaidrot, kā Baltijas valstīs risina jautājumus, lai ierobežotu manipulāciju ar komunikāciju infrastruktūru, radot, izplatot un pastiprinot viltus ziņas.Darba teorētiskajā daļā tiek izpētītas un aprakstītas teorētiskās nostādnes par viltus ziņām, definējumu dažādību, interneta vides izmaiņām un apskatīti viltus ziņu veidi. Darba empīriskajā daļā- izpētīti un aprakstīti valsts kā aktiera izmantotie instrumenti viltus ziņu apkarošanai- normatīvie akti, u.c. risinājumi; analizēti dažādu ekspertu viedokļi par iespējamiem viltus ziņu risinājumiem, analizēti sociālo tīklu viltus ziņu apkarošanas rīki; izpētīti ES un citu valstu piemēri cīņa ar viltus ziņām; izpētīta Baltijas valstu normatīvo aktu bāze saistībā ar atbildību par viltus ziņu izplatīšanu.Pētījumā izmantotas kvalitatīvās pētīšanas metodes- gadījuma analīze parādību vai sociālo vienību izpēte tās dabiskajā vidē un parādības vai vienības detalizēta apraksta izstrāde un analīze un kvantitatīvās metodes- kā statistiskās un skaitļu vākšanas un analīzes metodes, kur var iegūt datus no lieliem informācijas avotiem un noskaidrot svarīgākās tendences sabiedrībā. Izmantotas aprakstošās un induktīvās statistikas, un secinošās statistikas metodes. Darbā secināts, ka saglabāt līdzsvaru starp cīņu ar viltus ziņām, lai uzturētu demokrātiskos procesus un atteikšanās no autokrātiskas iesaistīšanās, ierobežojot vārda brīvību, ir ļoti nopietns izaicinājums, ar ko saskarsies Baltijas valstu valdības turpmākajos gados. Lai gan Baltijas valstis uzsākušas zināmu darbu pie viltus ziņu apkarošanas, katra no tām atrodas citā līmenī šajā jomā un izmanto atšķirīgas metodes, kas nav savstarpēji saistītas. Tādējādi valsts līmenī nav kompleksa viltus ziņu risinājuma ne Latvijā, ne Lietuvā, ne Igaunijā. Baltijas valstis izmanto atšķirīgas metodes cīņai ar viltus ziņām, praktiski nereglamentējot ar normatīvajiem aktiem, bet cīnoties ar dažādām sabiedrības iniciētām alternatīvām metodēm, kas nav savstarpēji saistītas. Jāsecina, ka Baltijas valstis savstarpēji neizmanto kaimiņvalstu sasniegumus un nepārņem labāko pieredzi.Atslēgvārdi-fake news, viltus ziņas, dezinformācija, sociālie mediji, normatīvie akti, atpazīšana, risinājumi.