6533b7d7fe1ef96bd1269306
RESEARCH PRODUCT
Panikas traucējuma saistība ar depresijas iezīmēm un pašcieņu sievietēm
Antoņina Votjakovasubject
Psiholoģijadescription
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp panikas traucējumu, depresiju un pašcieņu sievietēm. Pētījumā piedalījās 30 sievietes vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Atlases kritērijs bija panikas lēkmes esamība pētāmai grupai. Lai pārbaudītu hipotēzi, tika izmantots Pīrsona korelācijas koeficents. Pētījuma dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas pēc kārtas. Depresijas mērīšanai tika izmantota Beka depresijas aptauja (Beck’s Depression Inventory II (BDI-II), Beck, Steer & Brown, 1996; adaptācija latviešu valodā, Voitkāne & Miezīte, 2001), kas ir viena no plašāk izmantotajām pašnovērtējuma aptaujām pusaudžiem un pieaugušajiem, lai mērītu depresiju. Pašcieņas (angl. – Self-Esteem) mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale), Rosenberg, 1965; adaptācija latviešu valodā, Miltuze, 1996.g. Panikas traucējumu (angl. – Panic Disorder) mērīšanai tiks izmantota Panisko traucējumu smaguma skala (Panic Disorder Severity Scale), Shear, 1997. Aptaujas pirmreizējais tulkojums latviešu valodā tika veikts šā pētījuma ietvaros. Aptaujas kopējais ticamības rādītājs Kronbaha α = 0,96. Rezultāti ir saskanīgi ar iepriekšējiem pētījumiem. Tika noskaidrots, ka pastāv saistība starp panikas traucējumu, depresiju un pašcieņu. Jo izteiktāks ir panikas traucējums, jo vairāk parādās depresijas iezīmes un zemāka pašcieņa. Iegūtie rezultāti parāda panikas traucējuma saistību ar zemu pašcieņu un depresijas iezīmēm. Pie rezultātu praktiskas pielietošanas ir vērts pieminēt to, ka ņemot vēra panikas traucējuma saistību ar depresijas iezīmēm un zemu pašcieņu, var secināt, ka tas var apgrūtināt cilvēku ar panikas traucējumu atveseļošanas procesu. Atslēgas vārdi: panikas traucējums, pašcieņa, depresija
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2012-01-01 |