6533b7d8fe1ef96bd126a744

RESEARCH PRODUCT

Sociālā pedagoga darbība bērnu nama audzēkņu patstāvīgās dzīves prasmes veicināšanā.

subject

description

Diplomdarba nosaukums ir “Sociālā pedagoga darbība bērnu nama audzēkņu patstāvīgās dzīves prasmju veicināšanā”. Darba mērķis ir, pamatojoties uz literatūras un prakses analīzi, noskaidrot Naujenes bērnu nama audzēkņu gatavību patstāvīgai dzīvei un sociālā pedagoga darbību tās sekmēšanā. Darba uzdevumi ir: 1.raksturot statistiskos datus par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem sociālās aprūpes iestādēs, un noskaidrot izskatāmo problēmu; 2.raksturot sociālo pedagogu un viņa profesionālo darbību bērnu namā; 3.raksturot Naujenes bērnu nama darbību; 4.izveidot sociālā pedagoga darbības programmu Naujenes bērnu nama audzēkņu patstāvīgās dzīves prasmju veicināšanā, tās aprobācija un rezultātu analīze. Darbā noskaidrota problēma. Problēma ir tajā apstāklī, ka sociālās aprūpes iestādēs atrodas liels bērnu daudzums. Tas ir saistīts ar to, ka ģimenes Latvijā ar 1990.gadu sākumu pārdzīvo nopietnu krīzi. Pateicoties Bērnu un ģimenes lietu ministrijas veiktajai politikai, izmaiņām likumdošanā, bērnu skaits bērnu namos samazinās, bet ne tik ātri, cik gribētos. Tātad, ļoti aktuāla audzēkņu socializācijas problēma, lai varētu pēc iespējas samazināt sociālo prasmju un iemaņu trūkumu, lai patstāvīgo dzīvi audzēkņi uzsāktu sagatavoti. Darbā raksturots sociāli pedagoģiskais darbs bērnu namos. Tiek atzīmēts, ka bērnu nama sociāli pedagoģiskajā darbā viena no vadošajām lomām ir atvēlēta sociālajam pedagogam. Darbā tiek izklāstīta Naujenes bērnu nama sociālā pedagoga darbības programma audzēkņu patstāvīgās dzīves prasmju veicināšanā, tās aprobācija un rezultātu analīze. Rezultāti parādīja, ka Naujenes bērnu nama audzēkņi ir sagatavoti patstāvīgai dzīvei. Viņiem ir noformējušies nākotnes plāni, ir izveidojušās pašapkalpošanās, lēmumu pieņemšanas, budžeta plānošanas iemaņas u.t.t. Darba autore piekrīt tam, ka katram bērnam jāaug ģimenē, bet ja ģimene neko labu bērnam nevar dot, ja tā kropļo viņa psihisko un fizisko veselību, bet audžuģimenes nav, tad bērnu nams ir vienīgā iespēja bērnam augt un attīstīties normālos apstākļos. Darba autore kategoriski nepiekrīt stereotipam, ka no bērnu nama audzēkņiem izaug tikai patērētāji, noziedznieki u.t.t. un uzskata, ja ar bērniem strādā pastāvīgi, nopietni, atbildīgi, tad rezultāts ir pozitīvs. Šis diplomdarbs var tikt izmantots kā palīgmateriāls bērnu nama sociālā pedagoga darbā un bērnu nama sociālo aprūpētāju kvalifikācijas paaugstināšanai.