6533b7d8fe1ef96bd126b16f

RESEARCH PRODUCT

Starppaaudžu solidaritāte Latvijā- solidaritāte attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem sabiedrības diskursā, paaudžu kontekstā un tās pamatojums

subject

description

Sabiedrības demogrāfiskā novecošanās, uz ko norāda demogrāfiskie rādītāji, ietekmē savstarpējās attiecības starp paaudzēm. Savukārt, starppaaudžu attiecības ar plašu ietekmi daudzus no sabiedrības funkcionalitātes jautājumiem, tādējādi apliecinot tēmas aktualitāti. Solidaritāte darbā tiek skatīta kā viens no savstarpējo attiecību būtiskiem aspektiem. Darba temats saistīts ar solidaritātes izpēti Latvijas sabiedrībā attiecībā pret vecāko paaudzi. Pētījuma mērķis ir noskaidrot solidaritātes izpausmes Latvijā attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem, skaidrojot iespējamos pamatojumus. Darbā izvirzītas divas hipotēzes: 1. Latvijas sabiedrībā solidaritāte attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem ir lielāka no vecāku cilvēku puses un mazāka no jaunāku cilvēku puses; 2. Latvijas sabiedrībā solidaritāte balstās īstermiņa racionālos apsvērumos. Darbs strukturēts trīs nodaļās ar vairākām apakšnodaļām. Pirmajā nodaļā apskatīta saistošā teorija, kas ietver solidaritātes konceptu un racionālās izvēles pieeju. Otrās darba nodaļas ietvaros aplūkota pētījuma metodoloģija. Trešās darba nodaļas ietvaros veikts datu apkopojums, analīze un izvirzīti secinājumi. Darbā izvirzītās hipotēzēs ir apstiprinājušās. Jo vecāks cilvēks, jo lielāku solidaritāti tas pauž attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem. Solidaritātes esamība lielākoties tiek pamatota ar īstermiņa racionāliem apsvērumiem, taču arī citu pamatojumu īpatsvars ir vērā ņemams. Lielāka daļa sabiedrības ir solidāra, bet tas nav absolūtais vairākums. Sievietes solidārākas nekā vīrieši. Solidārāki ir cilvēki, kas ir vientuļi vai ar salīdzinoši lielāku ģimenē esošo cilvēku skaitu. Mazāk solidāri cilvēki ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem un augstu izglītības līmeni. Vērojams, ja cilvēks solidārs vienas solidaritātes jomas ietvaros, tas solidārs arī citās jomās, kā arī, izvēloties par pamatojumu vienu no alternatīvām, citā jautājumā viņš visbiežāk izvēlas to pašu. Cilvēki pārsvarā tieši pauž savu nostāju kā pozitīvāku, nekā tā atspoguļota netiešās atbildēs. Pārsvarā solidaritāte izteiktāka solidaritātes attieksmju kontekstā, nevis solidaritātes rīcības jomu ietvaros. Cilvēki pauž pozitīvu attieksmi, bet nav gatavi uzņemties atbildību vai rīcību. Tuvāks solidaritātes īstenošanas mikro līmenis- ģimenes ietvaros, vai atbildība tiek piedēvēta kādam citam- valstij. Pētījuma secinājumi ir būtiski prognozējot iespējamās nākotnes perspektīvas, konstatējot esošo situāciju, plānojot stratēģiskas rīcībpolitikas tiešsaistē ar solidaritāti attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem. Pētījums nav tverams tikai kā faktu un datu analīze, autore tajā pieversusies arī cilvēciskām vērtībām sabiedrības ietvaros. Būtiskākais jautājums, ko būtu jāuzdod ikvienam pašam sev: Ja mēs visi kaut ko vēlamies, ko mēs katrs esam gatavi ieguldīt? Vai vienmēr vajadzīgs racionāls apsvērums, kas mūs kaut vai dažreiz mudina šādas rīcības virzienā?