6533b7d9fe1ef96bd126bc01

RESEARCH PRODUCT

Kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošo faktoru analīze un problēmas

subject

description

Lai analizētu kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošos faktorus un problēmas, pētījuma gaitā veikta padziļināta literatūras analīze, kā arī apkopota informācija par pieredzi renaturalizācijas procesa īstenošanā Ziemeļamerikā un Igaunijā. Bakalaura darba autore praktiskās daļas ietvaros apsekoja piecas pētījumu vietas ar dažādu renaturalizācijas gaitu Lielajā Ķemeru tīrelī un Rāķa purvā, kurās ieguva kūdras nogulumu monolītus izpētei laboratorijā. Lai izprastu kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošos faktorus un problēmas, laboratorijas apstākļos veikta kūdras botāniskā sastāva un sadalīšanās pakāpes noteikšana, karsēšanas zuduma analīze, pH noteikšana, kā arī paraugu sagatavošana metālu elementu koncentrāciju noteikšanai. Apvienojot laboratorijas pētījumu rezultātus un to interpretāciju ar pieejamo literatūru, pētījumā secināts, ka kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošie faktori katrā teritorijā varētu būt mazliet atšķirīgi atkarībā no tās reljefa un novietojuma īpatnībām. Būtiskākie faktori ir ūdens līmeņa atbilstība purva augu prasībām (ūdens līmenim jābūt līdz ar zemes virsmu), atlikušā kūdras slāņa biezums (augstajos purvos tam jābūt vismaz 0,5 m), kā arī kūdras sadalīšanās pakāpe (līdz 35%). Secināts, ka nozīme ir arī sfagnu reintrodukcijas veida izvēlei, priekšroku dodot sfagnu izkliedes metodei. Ar kūdrāju renaturalizāciju saistītās problēmas galvenokārt ir grūtības atjaunot gruntsūdens līmeņa stabilitāti līdz ar zemes virsmu, izvairoties no lielām un ilgstošām ūdens līmeņa svārstībām. Papildus problemātisks faktors varētu būt klimatiskie apstākļi (nokrišņu un iztvaikošanas bilance, gaisa temperatūra) purva augu reintrodukcijas pirmajos mēnešos. Bakalaura darba gaitā secināts, ka Latvijas apstākļos mērķtiecīgu sfagnu reintrodukcija būtu jāveic vasaras beigās vai rudens mēnešos, izvairoties no iespējamajiem sausuma un karstuma periodiem vasarā.