6533b7d9fe1ef96bd126c641

RESEARCH PRODUCT

Bērna attiecību ar jaunāku brāli/māsu kvalitātes saistība ar ģimenes kopīgajām ikdienas aktivitātēm

subject

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības bērna attiecību ar jaunāku brāli vai māsu kvalitātei un ģimenes ikdienas kopīgajām aktivitātēm. Pētījuma izlase ir 80 pāri – mātes un bērni no 10-13 gadiem, no kuriem 40 bija meitenes, 40 zēni. Bērnu vidējais vecums ir 11,3 gadi, māšu vidējais vecums ir 35,1 gads. Pētījumā piedalījās bērni ar jaunāku brāli vai māsu ģimenē, bet ne jaunāku par 4 gadiem, no pilnām ģimenēm, kurās nav bērnu no iepriekšējām laulībām. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas – brāļu/māsu savstarpējo attiecību aptauja un ģimenes kopīgo ikdienas aktivitāšu indeksa aptauja. Bērni aizpildīja aptauju par savām attiecībām ar jaunāku brāli vai māsu, mātes – aptauju par ģimenes ikdienas kopīgo aktivitāšu nozīmīgumu un regularitāti, ko adaptējusi un modificējusi bakalaura darba autore. Pētījumā noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp bērna attiecību ar jaunāku brāli/māsu kvalitāti un ģimenes kopīgajām ikdienas aktivitātēm. Pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp brāļu/ māsu konfliktu biežumu un ģimenes iziešanas no mājas un atgriešanās rituālu regularitāti, kā arī pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp brāļu/māsu Emocionālas tuvības/atbalsta izpausmēm un Laulāta pāra kopā būšanas ieradumu regularitāti. Kā arī, atbildot uz pētījuma jautājumiem par atšķirībām bērnu novērtējumos par savām attiecībām ar brāli/māsu, dažos bērnu savstarpējo attiecību rādītājos ir novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības bērnu sniegtājos novērtējumos atkarībā no bērna-respondenta dzimuma, bērnu diādes vecuma starpības un dzimuma kombinācijas. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka dažādas bērnu savstarpējo attiecību izpausmes – gan pozitīvas, gan negatīvas - var pozitīvi korelēt ar dažu ģimenes kopīgo ikdienas aktivitāšu biežāku regularitāti vai arī vispār neuzrādīt statistiski nozīmīgas korelācijas, kas, iespējams, saistīts gan ar adaptētās aptaujas uzbūves īpatnībām, gan ar citiem iespējamiem sajauktiem mainīgajiem, kas var ietekmēt pētījuma rezultātus. Tas norāda uz nepieciešamību dziļāk pētīt ģimenes kopīgo ikdienas aktivitāšu lomu ģimenes funkcionēšanas kontekstā un bērnu savstarpējās attiecībās, apzinoties minētos ierobežojumus. Atslēgas vārdi: bērns, brāļu/māsu attiecību kvalitāte, ģimenes kopīgas ikdienas aktivitātes