6533b7d9fe1ef96bd126c649

RESEARCH PRODUCT

Latvijas veselības aprūpes institūciju un personāla gatavība katastrofu pārvaldīšanā

subject

description

Ievads: Pēdējo desmit gadu laikā pasaulē visu veidu katastrofu skaits ir ievērojami palielinājies, kā arī ievērojami ir pieaudzis cietušo cilvēku skaits. Līdz ar to slimnīcām un ārstiem jābūt gataviem risināt ārkārtas situācijas. Šis pētījums novērtē katastrofu pārvaldības sagatavotības līmeni Latvijas veselības aprūpes iestādēs un ārstu vidū. Materiāli un metodes: Materiāli tika apkopoti laika posmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada februārim. 21 Latvijas slimnīcu administrācijai vai neatliekamās palīdzības vadītājiem tika dota pielāgota aptauja - Slimnīcas ārkārtas situāciju gatavības kontrollapa (Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja, 2011), kas ietver četras galvenās sastāvdaļas: vadība un kontrole; pacientu šķirošana; pamatpakalpojumu un cilvēkresursu nepārtrauktība. 305 to pašu slimnīcu ārstiem tika dota pielāgota Djalali et al. (2004) aptauja. Rezultāti: Tikai neliela daļa (19,05%) no Latvijas veselības aprūpes iestādēm pielieto pamatprincipus un stratēģijas attiecībā uz incidentu rīcības plānu, kā arī apmāca savus darbiniekus, izveidojot Operatīvās vadības grupu (23,81%), koordinē starp ar blakus esošajām slimnīcām un veselības aizsardzības iestādēm (23,81%), un nodrošina drošu divpusēju sakaru sistēmu pieejamību (23,81%). Tikai neliela daļa Latvijas ārstu (13,77%) ir informēti par pašreizējo ārkārtas situāciju vadības plānu savās slimnīcās, daļa nesaņem oficiālas mācības par Ārkārtas situāciju pārvaldības struktūru (11,80%) un katastrofu medicīnu (11,80%), bet vēlas piedalīties katastrofu medicīnas apmācībās (71,15%). Secinājumi: Latvijas slimnīcas un ārsti nav pietiekami sagatavoti katastrofas situācijām. Kolektīvas un standartizētas stratēģijas plānošanai, gatavības pieejai, kā arī ar katastrofas medicīnas kursam medicīnas studentiem ir jābūt prioritātēm.