6533b7d9fe1ef96bd126c651

RESEARCH PRODUCT

Uztvertais skolotāju atbalsts, sociāli emocionālais distress un sociāli emocionālā veselība 14-17 gadus veciem jauniešiem

subject

description

Šī pētījuma ietvaros tika veikta uztvertā skolotāju atbalsta, sociāli emocionālā distresa un sociāli emocionālās veselības sakarību un atšķirību izpēte, izmantojot psiholoģiskās veselības duālo faktoru modeli, kura ietvaros psiholoģiskās veselības pozitīvie un negatīvie aspekti tiek pētīti kombinēti, veidojoties četrām psiholoģiskās veselības apakšgrupām: plaukstoši jaunieši (zemi distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi), trausli jaunieši (zemi distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi), simptomātiski, bet apmierināti jaunieši (augsti distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi) un satraukti jaunieši (augsti distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi). Pētījumā piedalījās 220 respondenti, 9.-10. klašu skolēni, no divām Rīgas skolām. Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 14-17 gadiem (M=15,73, SD=0,53). No tiem 115 bija meitenes (52,3%) un 105 - zēni (47,7%). Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Uztvertā skolotāju atbalsta līmeņa mērīšanai tika izmantota Skolotāju atbalsta skala (Teacher Support Scale, TSS, McWhirter, 1996; Latvijā lingvistiski adaptējusi Rolle-Kupliņa, 2017), jauniešu emocionālā distresa simptomu mērīšanai tika izmantota Sociāli emocionālā distresa aptauja (Social Emotional Distress Survey–Secondary, SEDS-S, Dowdy, Furlong, Nylund-Gibson, Moore, & Moffa, 2018), kuras adaptācija veikta šī pētījuma ietvaros, bet lai mērītu jauniešu garīgās veselības pozitīvos aspektus, tika izmantota Sociāli emocionālās veselības aptauja (Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, & O'Malley, 2014; adaptāciju latviešu valodā veikusi Kņaze, 2017). Pētījuma rezultāti atspoguļo pozitīvas savstarpējās sakarības starp uztvertā skolotāju atbalsta dimensijām un sociāli emocionālo veselību, un negatīvas - starp uztverto skolotāju atbalstu un sociāli emocionālo distresu. Starp psiholoģiskās veselības četrām apakšgrupām tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības uztvertā skolotāju atbalsta rādītājos, kur plaukstoši jaunieši uzrādīja augstākus rezultātus salīdzinājumā ar trausliem jauniešiem un satrauktiem jauniešiem. Plaukstošu jauniešu grupā kā nozīmīgs psiholoģiskās funkcionēšanas prognozētājfaktors uzrādījās uztvertā skolotāju pozitīvā attieksme, kas izskaidroja 9% no variācijas šo skolēnu psiholoģiskajā funkcionēšanā. Trauslu jauniešu grupā nozīmīgs psiholoģiskās funkcionēšanas prognozētājs bija uztvertā skolotāju pieejamība, kas izskaidroja 18% no variācijas šo respondentu psiholoģiskajā funkcionēšanā. Rezultāti rāda, ka satrauktu jauniešu grupā statistiski nozīmīgi lielākā skaitā bija pārstāvētas meitenes. Pētījumā atspoguļotas trajektorijas tālākiem pētījumiem, kā arī tā praktiskā pielietojamība. Atslēgvārdi: uztvertais skolotāju atbalsts, sociāli emocionālais distress, sociāli emocionālā veselība, psiholoģiskās veselības duālais faktoru modelis, psiholoģiskā funkcionēšana.