6533b7d9fe1ef96bd126c69b
RESEARCH PRODUCT
Prokrastinācijas un psiholoģiskās labklājības saistības 18-50 gadus vecu strādājošo izlasē
Jana Kalnāresubject
psiholoģiskā labklājībaaktīvā prokrastinācijaprokrastinācijastrādājošiePsiholoģijadescription
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp prokrastināciju, aktīvo prokrastināciju un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 108 pieauguši cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem ar vidējo vecumu 30,3, no kuriem 70 bija sievietes, bet 38 vīrieši. Respondentiem bija jāaizpilda 3 aptaujas: Prokrastinācijas aptauja (General Procrastination Scale (GP), Lay, 1986), Latvijā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa (Buliņa, 2011); Aktīvās prokrastinācijas aptauja (New Active Procrastination Scale, Chu, & Choi, 2005), Latvijā aptauju adaptējusi Eva Leilande (Leilande, 2013), Psiholoģiskās labklājības aptauja ((Scales of Psychological Well-Being, C. D. Ryff, 1989), aptaujas tulkojumu latviešu valodā veica K. Beijere un S. Blumberga, RPIVA). Respondenti aptaujas aizpildīja gan elektroniski, gan rakstiski klātienē, dalība aptaujā bija brīvprātīga. Iegūto datu salīdzināšanai tika veikta korelācijas analīze. Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv saistība starp prokrastināciju un psiholoģisko labklājību, bet nepastāv saistība starp aktīvo prokrastināciju un psiholoģisko labklājību. Vecums neietekmē prokrastinācijas līmeni.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |