6533b7d9fe1ef96bd126c6af
RESEARCH PRODUCT
Latvijas jaunatnes līgas basketbolistu antropometrisko parametru saistība ar traumu risku
Kārlis ŽUndasubject
basketbolsantropometrijatraumu riskstraumu anketaSporta zinātnedescription
Darba nosaukums: Latvijas jaunatnes līgas basketbolistu antropometrisko parametru saistība ar traumu risku. Statistika uzrāda, ka basketbols ir traumatiskākais komandas sporta veids (National Safety Council 2020). Traumas gūšana var būtiski ietekmēt spēlētāja sniegumu, limitēt spēles laiku, vai, sliktākajā gadījumā, likt pilnībā pārtraukt nodarboties ar šo sporta veidu (J.H. Henry et al. 1982). Traumu risku ietekmē vairāki fatori, kā piemēram, slodze, stress, nogurums, tai skaitā arī spēlētāju antropometriskie parametri (L. Peterson and P. Renstrom 2016). Antropometrisko parametru saistība ar traumu risku zinātniskajā literatūrā ir par maz pētīta, līdz ar to, ar šo darbu tiks radīts papildinājums. Darba mērķis: Noskaidrot vai ir kāda saistība Latvijas jaunatnes līgas basketbolistu antropometriskajiem parametriem ar traumu risku basketbolā. Metodes: Pētījumā piedalījās 133 Latvijas jaunatnes līgas basketbolisti. Pēc iekļaušanas kritērijiem dalību pētījumā turpināja 129 dalībnieki. Tika ievākti dati no trīs vecuma grupām – U14, U16, U19. U14 grupā iekļauti 13 un 14 gadus veci dalībnieki, U16 - 15 un 16 gadus veci un U19 – 17, 18 un 19 gadus veci basketbolisti. Rezultātu iegūšanai tika izmantota antropometrisko mērīju veikšana un elektroniska aptaujas anketa. Tika veikti 13 dažādi antropometriski mērījumi, kuri tika uzglabāti MS Excel 16 programmā. Anketa sastāvēja no divām daļām, kur pirmajā daļā tika ievākta vispārīga informācija, bet otro daļu bija jāaizpilda tikai tad, ja šosezon bija gūta trauma. Abas anketas daļas kopā sastāvēja no septiņiem atvērtā tipa jautājumiem, sešiem slēgta tipa jautājumiem un divām Likerta skalām. Rezultāti: No rezultātiem tika noskaidrots, ka 62 no 129 dalībniekiem šosezon ir guvuši vismaz vienu traumu. Vairāk kā 50% no traumām tika gūtas potītes un pēdas rajonā. Kopumā tika gūtas 32 kontakta traumas, 19 bezkontakta traumas un 11 pārslodzes traumas. Pēc datu analīzes tika noskaidrots, ka traumētajiem basketbolistiem bija īsāks augšstilbs pret ķermeņa kopējo garumu. U14 vecuma baketbolistiem, kuri šosezon bija guvuši traumu, augšstilbu garuma attiecība bija mazāka, kas nozīmē, to asimetrija ir lielāka. Spēlētājiem, kuri bija guvuši muguras traumas, bija būtiski lielāks ĶMI, bet spēlētājiem ar ceļa traumām – mazāks. Spēlētājiem ar garākām kājām pret ķermeņa kopējo garumu, tika novērotas vairāk atkārtotas muguras traumas. Secinājumi: ĶMI tieši neietekmē basketbolistu traumu risku, bet vērojama tendence, ka palielinoties ĶMI, palielinās muguras un potīšu traumu risks. U14 vecuma grupas spēlētājiem ar muguras traumām tika novērota statistiski būtiski lielāka augšstilbu garumu asimetrija. Spēlētājiem, kuri iepriekš guvuši ceļa traumas, kājas pēdas izmērs ir statistiski nozīmīgi lielāks, radot lielāku slodzi uz potītes locītavu, tādējādi palielinot traumu risku. Muguras traumu grupā uzrādīta lielāka kājas un ķermeņa garuma attiecība, kas liecina par augstāku ķermeņa smaguma centru, radot palielinātu traumu risku.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2022-01-01 |