6533b7d9fe1ef96bd126c6cf

RESEARCH PRODUCT

Anatomiskās, morfoloģiskās un fizioloģiskās izmaiņas kukurūzai (Zea mays L.) un lauka pupām (Vicia faba) cinka ietekmē

subject

description

Piesārņojums ar smagajiem metāliem ir aktuāla pasaules mēroga problēma, kas galvenokārt saistīta ar metalurģijas un intensīvās lauksaimniecības attīstību un tās radītajām sekām. Pētījumu veica Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu Fizioloģijas katedrā laika posmā no 2015. gada oktobra līdz 2017. gada maijam. Šī darba mērķis bija izpētīt dažādu cinka koncentrāciju substrātā ietekmi uz augu morfoloģiskajām, anatomiskajām un fizioloģiskajām izmaiņām, kā modeļobjektus izmantojot lauka pupu (Vicia faba) un kukurūzu (Zea mays). Pētījumā atklājās, ka lauka pupās un kukurūzā hlorofila koncentrācija lapās variantos ar mazu cinka koncentrāciju palielinās, bet variantos ar lielu cinka koncentrāciju samazinās. Lauka pupām cinks visvairāk ietekmēja hlorofila fluorescenci novecošanas procesā, bet kukurūzai hlorofila fluorescences parametri, atkarībā no cinka koncentrācijas nemainījās. Cinks augu fotosintēzes procesu visvairāk ietekmēja augšanas agrīnajā stadijā. Pētot anatomiskās un morfoloģiskās izmaiņas augos, lauka pupās nenovēroja anatomisko pielāgošanos cinka ietekmei, bet konstatēja, ka variantos ar cinka koncentrāciju lauka pupu saknēs neveidojas gumiņi. Kukurūzas saknēs novēroja Kaspari svītras veidošanos. Lauka pupas uzņēma vairāk Zn virszemes orgānos, nekā kukurūza un šī uzņemšana ilgākā laika periodā pieauga, kamēr kukurūza uzņēma cinku agrīnā augšanas stadijā, līdz ir attīstījusies endoderma ar Kaspari svītrām. Anatomiskās izmaiņas saknēs ierobežo smago metālu plūsmu uz kukurūzas lapās, līdz ar to tie paliek augsnē kopā ar saknēm, savukārt, lauka pupām smagie metāli nonāk lapā, un tos pēc tam ir vieglāk novākt un utilizēt.