6533b7d9fe1ef96bd126d117

RESEARCH PRODUCT

Politiskās korupcijas atspoguļojuma ietekme uz parlamenta leģitimitāti Latvijā 8. Saeimas laikā

subject

description

Darbā "Politiskās korupcijas atspoguļojuma ietekme uz parlamenta leģitimitāti Latvijā 8. Saeimas laikā" autors sniedz savu skatījumu par medijos atspoguļoto politiskās korupcijas gadījumu ietekmi uz sabiedrības attieksmi pret Saeimu un varas partijām. Demokrātiskas valsts viens no svarīgākajiem balstiem ir brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, kas ne tikai nodrošina vēlētājam tīkamākā politiskā spēka ievēlēšanu parlamentā, bet arī kalpo par varas leģitimitātes nodrošināšanas instrumentu . Parlamenta leģitimitāte pētījumā tiek operacionalizēta kā sabiedrības uzticībā Saeimai. Turklāt kā papildu un netiešs parlamenta leģitimitātes rādītājs tiek izmantoti valdošo koalīciju veidojošo partiju popularitātes reitingi. Ar nolūku noskaidrot, vai hipotēze - Plašsaziņas līdzekļos atspoguļotiem politiskās korupcijas gadījumiem seko Saeimas un varas partiju leģitimitātes kritums, likumdevējam zaudējot sabiedrības uzticību un varas partijām pazeminoties reitingam - ir patiesa, autors par pētījuma mērķi izvirza sakritību konstatēšanu starp plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem politiskās korupcijas gadījumiem un izmaiņām sabiedrības attieksmē pret politiskajām partijām un parlamentu. Kā avots sabiedrības attieksmes noteikšanai tiek izmantoti socioloģiskie pētījumi, kas atspoguļo partiju reitingus un sabiedrības uzticību Saeimai, bet par politiskās korupcijas gadījumu informatīvo avotu autors izmanto ziņu dienestu LETA un TVNET sniegtās ziņas. Pētījuma laikā tiek konstatēts, ka politiskās korupcijas gadījumi pārliecinoši korelē ar uzticību Saeimai, bet attiecībā pret partiju reitingiem korelācijas ir nenozīmīgas. Pie tam partijas, kuru politiskās korupcijas gadījumu skaits 8.Saeimas laikā bija vislielākais, 9.Saeimas vēlēšanās iegūst lielāko mandātu skaitu. Līdz ar to autors secina, ka Latvijā politiskās partijas atbildību par iesaistīšanos korupcijā netieši pārceļ uz parlamenta kopējo atbildību, kas atspoguļojas sabiedrības uzticības kritumā, bet pašas necieš elektorālus zaudējumus. Tātad tiek apgāzta daļa no hipotēzē ietvertajām sakarībām, un arī hipotēze kopumā ir uzskatāma par apgāztu.