6533b7dafe1ef96bd126dbb2

RESEARCH PRODUCT

Klusuma loma starpkultūru komunikācijas kontekstā (latviešu un japāņu kultūrās)

subject

description

Maģistra darba nosaukums ir “Klusuma loma starpkultūru komunikācijas kontekstā (latviešu un japāņu kultūrās)”. Šī tēma tika izvēlēta, jo jautājums par klusuma izmantojumu komunikācijā skar gan katru indivīdu atsevišķi, gan visu sabiedrību kopumā. Turklāt līdz šim ir maz pētījumi, kuros analizēts kā klusumu komunikācijā izmanto latvieši un kādu lomu tam piešķir dažādās saziņas situācijās un kas salīdzinātu latviešu un japāņu kultūrai raksturīgās iezīmes un attieksmi pret klusumu, bet šim aspektam ir būtiska loma starpkultūru komunikācijā. Turklāt klusuma izpēte un izpratne par tā lietojumu ir ne tikai nozīmīgs aspekts un priekšnosacījums veiksmīgai satrpkultūru komunikācijai, bet arī grūts uzdevums, jo visās valodās tas skan vienādi, bet tajā ietvertais vēstījums pat vienas un tās pašas kultūras ietvaros var būtiski atšķirties, atkarībā no saziņas veida un komunikācijas konteksta tam var tikt piešķirtas dažādas, reizēm pat pretrunīgas nozīmes. Tieši klusuma daudzveidīgās izpausmes un tā atšķirīgā uztvere dažādās kultūrās un nozīmīgā ietekme starpkultūru komunikācijas kontekstā, mudināja darba autori pievērsties šīs tēmas padziļinātai izpētei. Darba mērķis ir izpētīt kā klusums tiek izprasts latviešu un japāņu kultūrās, noskaidrot līdzīgās un atšķirīgās iezīmes klusuma izmantojumam komunikācijas kontekstā, apskatīt un salīdzināt šajā jomā veikto zinātnisko pētījumu rezultātus, kā arī analizēt darba autores veiktajā pētījumā iegūtos rezultātus. Darbs sastāv no četrām nodaļām un vairākām apakšnodaļām, tajās apkopotā informācija liecina, ka latviešu un japāņu kultūrā klusums tiek izmantots gan kā saziņas veids, kam atkarībā no konteksta tiek piešķirtas daudzpusīgas, reizēm pat pretrunīgas nozīmes, gan kā iespēja, lai izvairītos no nevēlamas komunikācijas un konfliktiem. Turklāt, lai gan japāņi pieder pie augsta konteksta un kolektīvas kultūras, bet latvieši drīzāk pieskaitāmi pie zema konteksta un individuālas kultūras pārstāvjiem, attieksme pret klusumu šajās kultūrās ir līdzīga, arī empīriskais pētījums pierāda, ka latviešu un japāņu kultūrā klusuma izpratnei un izmantojumam komunikācijā nav novērojamas būtiskas atšķirības. Turklāt pētījumā iegūtā informācija liecina, ka abās iepriekš minētajās kultūrās klusums tiek izmantots gan kā saziņas veids, gan kā iespēja, lai izvairītos no nevēlamas komunikācijas.