6533b7dafe1ef96bd126e573

RESEARCH PRODUCT

Sakarība starp depresiju, nogurumu un traucēto miegu multiplās sklerozes gadījumā

subject

description

Kopsavilkums Ievads: Multiplā skleroze skar gados jaunos cilvēkus. Slimība attīstas laikā periodā, kad cilvēks ir sociāli un ekonomiski aktīvs un veido ģimeni. Šie slimnieki biežāk sūdzas par miega traucējumiem un nogurumu, kas ar laiku kļūst izteiktāks un ietekmē slimnieka dzīvi un spēju darboties. Kas savukārt, var ietekmēt viņu psiholoģiski un izraisīt garstāvokļa izmaiņas. Darba mērķi: (1)Izpētīt sakarību starp depresiju, nogurumu traucēto miegu multiplās sklerozes slimniekiem Latvijā. (2)Novērtēt miega kvalitāti, noguruma ietekmi, un depresijas smagumu multiplās sklerozes slimniekiem un salīdzināt ar veselo populāciju. Materiāli un metodes: Bija izstrādāts prospektīvs pētījums. Pētījuma veikšanai tika izstrādāta anketa. Anketā tika izmantotas PSQI, BDA - II un MFIS. Katra testa daļa aizņēma vidēji 5- 15 minūtes. Pētījuma norises vieta bija Latvijas Jūras Medicīnas Centra Multiplās Sklerozes Centrs. Indivīdi tika izvelēti nejauši. Kopumā pētījuma piedalījās 100 cilvēki- 50 pētāmajā grupā un 50 kontroles grupā. Dati tika iegūti vairākos etapos- anketēšana, apstrādē atbilstoši aptauju instrukcijām un analīze IBM SPSS programmā. Rezultāti: Pētāmas populācijas vidējais vecums bija 42 gadi (SD± 12,79 gadi). Pētāmas populācijas vecums bija 24 - 72 gadi. Kopumā pētījumā piedalījās 69 sievietes un 31 vīrietis. Slimnieku grupā pastāvēja stipra, pozitīva korelācija starp BDA-II un MFIS kopējo punktu skaitu (ρ=0,699 ; p=0,000; α=0,01) . Tāda pati korelācija pastāvēja kontroles grupā (ρ=0,782 ; p=0,000 α=0,01). PSQI rezultātu pārskats paradīja, ka slimnieku grupā pārsvarā bija “sliktie” gulētāji, miegs bija traucēts 38 gadījumos un 12 labs. Sadalījums starp “sliktiem” un “labiem” gulētājiem kontroles grupā bija vienāds. Starp kopējo PSQI un BDA-II slimnieku grupā pastāv vidēja, pozitīva korelācija, kurai ir statistisks nozīmīgums (ρ=0,458 ; p=0,001). Attiecīgi kontroles grupā ρ=0,612; p=0,000. Abās grupās pastāvēja korelācija starp kopējo PSQI un kopējo MFIS skaitli. Kontroles grupā tas bija vienādas ar ρ=0,544 un p=0,000, bet slimnieku grupā ρ=0,424 p=0,002. Secinājumi: (1)Pastāv sakarība starp depresiju un nogurumu.(2)Pastāv sakarība starp depresiju un traucēto miegu.(3)Pastāv sakarība starp nogurumu un traucēto miegu.(4)Depresija ( U=1203,5; p=0,748) un traucēts miegs (U= 946,0; p=0,035) ietekmē gan veselos gan slimos cilvēkus vienādi, bet noguruma ietekme ir atšķirīga (U=594,0;p=0,000).