6533b7dafe1ef96bd126f056

RESEARCH PRODUCT

Pētījums par frekvences un elektroda materiāla ietekmi radiofrekvences ķirurģijā izmantojot cūkas ādas audus in vitro un in vivo

subject

description

Lai izvērtētu radiofrekvences ķirurģijas ietekmi incīziju veikšanai ādas audos, ir nepieciešams veikt pētījumus gan in vivo gan in vitro apstākļos. Ir nepieciešams izvērtēt dažādu frekvenču, elektrodu materiālu un griešanas ātruma ietekmi uz audiem veicot ķirurģisko operāciju. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Eksperimentālā Ķirurģijas centra vadībā, un sadarbībā ar MedTecResearch centru Vācijā, Krakovā un institūtu “Leibniz-Institute für Nutztierbiologie” Vācijā, Dummerstrofā tika veiktas incīzijas 12 laboratorijas cūku ādā sedācijas apstākļos. Brūču dzīšanas process tika izvērtēts sestajā un divpadsmitajā dienā pēc operācijas veikšanas. Tika salīdzināta termālā karstuma ietekme uz audiem dzīvos apstākļos, uzreiz pēc ķirurģijas veikšanas, ar nedzīviem apstākļiem. Iegūtie audu paraugi tika morfometriski izvērtēti un statistiski apstrādāti. Tika pierādīts, ka pielietotā frekvence būtiski neietekmē rezultātu, ja izmantotās enerģijas daudzums nepārsniedz 30 % no minimālās iespējamās ietekmējošās enerģijas. Arī izvēlētais griešanas ātrums diapazonā no 0,5 – 1,0 cm/s, kas atbilst aptuvenajam ķirurga griešanas ātrumam, veidojot vertikālu līnijveida incīziju, neuzrādīja vērā ņemamas atšķirības. In vitro un in vivo eksperimenti uzrādīja statistiski ticamu atšķirību incīzijas brūcēs apkārtējo audu termālās ietekmes izvērtēšanas rezultātos (p < 0,01). Volframa materiāls uzrādīja optimālākos rezultātus in vivo apstākļos, turpretim nitinola materiāls uzrādīja pārākumu pār citiem elektrodu materiāliem in vitro apstākļos. Izvērtējot virspusējās brūces kontrakcijas indeksu (SCI), tas samazinājās laika posmā no sestās līdz divpadsmitajai dienai. SCI atšķirības starp dienām uzrādīja statistisku ticamību (p< 0,01). No šī pētījuma var secināt, ka cūku ādas audi, kā izvēles variants pētījumos uz ādas audiem, no visiem eksperimentālajiem dzīvniekiem, ir vislīdzīgākie cilvēka ādas audiem. Rezultāti uzrādīja ievērojamu atšķirību starp in vivo un in vitro apstākļiem. No tā var secināt, ka arī tālākos pētījumos, ir nepieciešams veikt eksperimentus uz dzīvniekiem, ieviešot jaunu metodi elektroķirurģijā medicīnas praksē. Tā kā izvēlētais materiāls minimāli ietekmēja rezultātus, būtu interesanti apsvērt nitinola materiāla izmantošanu jaunu elektrodu dizaina izveidē, materiāla elastīgo īpašību dēļ, lai izstrādātu īpaša dizaina elektrodus mikroķirurģijā un minimāli invazīvās estētiskās ķirurģijas praksē. Pētījumā pielietotie histomorfometriskie parametri, matemātiskais modelis, un reepitelizācijas biezuma zonas mērījumi ir piemēroti virspusējās brūces dzīšanas procesa izvērtēšanai, īpaši izvērtējot sākuma dzīšanas fāzes, kā arī, minētos parametrus ir viegli pielietot vērtēšanas sistēmās.