6533b7dafe1ef96bd126f05e

RESEARCH PRODUCT

Uzvārdu došana latviešu zemniekiem kā brīvlaišanas juridiskās sekas

Elīna Krastiņa

subject

Tiesības

description

Diplomdarba tēma ir „Uzvārdu došana latviešu zemniekiem kā brīvlaišanas juridiskās sekas”. Diplomdarbs sastāv no trīs nodaļām, kur katrai nodaļai ir vairākas apakšnodaļas. Pirmajā nodaļā autore apskata jautājumus, kas ir saistīti ar zemnieku brīvlaišanu. Šajā nodaļā tiek secināts, ka līdz brīvlaišanai muižniecība pieturējās pie romiešu tiesību principiem, kas noteica, ka zemes iedzīvotāji jau 13. gadsimtā bija kļuvuši par krustnešu dzimtcilvēkiem un savu kungu pārvietojamu īpašumu, ko brīvi varēja pārmācīt, pirkt un pārdot un kuru kungs varēja brīvi rīkoties ar zemnieku īpašumu. Pēc muižnieku domām tā brīža latviešu stāvoklis, muižnieku neierobežotā vara pār viņiem un tās izlietošana piederēja pie labākās kārtības: jo latvieši paši jutās labi. Ar katru pārmaiņu zaudētu latvietis pats, un dzimtbūšana un barga apiešanās latvieša labklājībai bija nepieciešama. Šādus un līdzīgus ne ar ko nepamatotus aizbildinājumus muižnieku vēlmei pēc iespējas novilcināt dzimtbūšanas atcelšanu savā sacerējumā „Latvieši” norādīja G.Merķelis. Tomēr ar laiku muižnieki saprata, ka tikai izdarot izmaiņas latviešu zemnieku stāvoklī, var mēģināt novērst jaunus nemierus. Tā 1817.gadā Kurzemē, 1819.gadā Vidzemē un 1861.gadā Latgalē tika pieņemti likumi par zemnieku brīvlaišanu. Reizē ar brīvlaišanu notika arī uzvārdu došana zemniekiem. Uzvārdu došanas iemesli un mērķi bija personas identitātes noteikšanas atvieglošana, jo pēc zemnieku brīvlaišanas daudzie Jāņi un Pēteri draudēja sajukt lielā jūklī, atņemot iespēju personu identificēt. Turklāt jāņem vērā bija arī tas, ka pēc dzimtbūšanas atcelšanas bija paredzams, ka paplašināsies zemnieku pārvietošanās iespējas. Uzvārdus bija tiesības izvēlēties pašiem zemniekiem, tomēr bieži uzvārdus deva arī muižkungi vai muižas ierēdņi. Visbeidzot darba trešajā nodaļā autore norāda uz jautājuma par uzvārdu lietošanu un atveidi aktualitāti arī mūsdienās. Šim mērķim darbā tiek analizēti divi tiesas spriedumi, kurus pieņēmusi gan Latvijas Republikas Satversmes tiesa, gan arī Eiropas Padomes Cilvēktiesību tiesa sūdzībās pret Latvijas Valsti (Mentzen un Kuharec lietas).

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/7452