6533b7dbfe1ef96bd126f9af

RESEARCH PRODUCT

Pseidoeksfoliatīvā sindroma un kataraktas izmeklējumu un operācijas rezultāti

Kintija Dravniece

subject

KataraktaZīlītes diametrsPseidoeksfoliācijasAcs priekšējā kameraPseidoeksfoliatīvais sindromsMedicīna

description

Ievads: Pseidoeksfoliatīvais sindroms ir ar vecumu saistīta sistēmiska saslimšana, kas noved pie ekstracelulārā materiāla izgulsnēšanās primāri acs struktūrās un sekundāri visā organismā – asinsvados, ādā, žultspūslī, nierēs, plaušās un sirdī. Pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem kataraktas operācija saistās ar neskaitāmām komplikācijām un izaicinājumiem. Cinna saišu vājums un traucēta zīlītes dilatācija ir divi galvenie riska faktori samazinātam redzes asumam un ķirurģiskajām komplikācijām, tādēļ šī sindroma aktualitāte un diagnostikas nepieciešamība īpaši pieaugusi pēdējo desmit gadu laikā. Darba mērķis: Šī retrospektīvā pētījuma mērķis ir apkopot “Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas un Redzes korekcijas centra” pacientu datus, lai izpētītu vadības problēmas pacientiem ar kataraktu un pseidoeksfoliatīvo sindromu. Metodes: Retrospektīvais pētījums ietvēra 50 pacientus - 25 dalībniekus, kuriem ir pseidoeksfoliatīvais sindroms un veikta kataraktas operācija, un 25 pacientus bez pseidoeksfoliatīvā sindroma, kuriem tika veikta kataraktas operācija un kuri tika ietverti kontroles grupā. Veiktie izmeklējumi pirms operācijas: tika ievākta anamnēze, noteikts redzes asums, intraokulārais spiediens ar bezkontakta metodi, priekšējās kameras dziļums, zīlītes platums un veikta biomikroskopiska acs izmeklēšana. Savukārt dienu un divas nedēļas pēc operācijas atkārtoti tika noteikts redzes asums, intraokulārais spiediens ar bezkontakta metodi un veikta biomikroskopiska acs izmeklēšana. Rezultāti: Veicot statistisko analīzi, tika konstatēts, ka vidējais zīlītes platums pacientiem ar pseidoeksfoliatīvo sindromu bija 3,61 ± 0,73 mm, bet kontroles grupā – 4,08 ± 1,22 mm. Salīdzinot priekšējās kameras dziļumu abām pacientu grupām, redzams, ka pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem tas bija 3,02 ± 0,43 mm, bet kontroles grupā – 3,19 ± 0,40 mm. Vidējais intraokulārais spiediens pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem pirms operācijas bija 16,63 ± 4,26 mm/Hg, dienu pēc operācijas 24,57 ± 9,19 mm/Hg, divas nedēļas pēc operācijas 14,88 ± 2,85 mm/Hg, savukārt kontroles grupas pacientiem pirms operācijas 16,14 ± 3,37 mm/Hg, dienu pēc operācijas 22,32 ± 10,27 mm/Hg, divas nedēļas pēc operācijas 14,38 ± 2,82 mm/Hg. Redzes asums pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem pirms operācijas bija 0,15± 0,17, dienu pēc operācijas 0,48 ± 0,32, bet divas nedēļas pēc operācijas 0,58 ± 0,23, savukārt kontroles grupas pacientiem vidējais redzes asums pirms operācijas 0,18 ± 0,23, dienu pēc operācijas 0,50 ± 0,27, savukārt divas nedēļas pēc operācijas 0,55 ± 0,27. No anamnēzes datiem glaukoma pirms operācijas diagnosticēta 9 pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem un 1 kontroles grupas pacientam.Secinājumi: Pseidoeksfoliatīvā sindroma pacientiem salīdzinājumā ar kontroles grupas pacientiem ir šaurāks zīlītes diametrs, šaurāks priekšējās kameras dziļums, nedaudz lielāks intraokulārais spiediens pirms operācijas un dinamikā, pēc kataraktas operācijas ir labāks redzes asums.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/35775