6533b7dbfe1ef96bd126fa6b

RESEARCH PRODUCT

Dažādu diagnostikas metožu salīdzinājums pacientiem ar strukturālu deguna obstrukciju pirms operācijas un astoņas nedēļas pēc operācijas

subject

description

Mana diplomdarba mērķis ir salīdzināt četras dažādas deguna izmeklēšanas metodes, kas tiek lietotas deguna obstrukcijas novērtēšanai pacientiem ar strukturālu deguna obstrukciju pirms operācijas un astoņas nedēļas pēc operācijas. Pacienti tika sadalīti divās grupās: ar deguna starpsienas deviāciju un apakšējās deguna gliemežnīcas hipertrofiju, un ar deguna starpsienas deviāciju un vidējās deguna ejas nosprostojumu bullozas deguna gliemežnīcas dēļ. Darba mērķi: Noskaidrot, kura no pētījumā izmantotajām metodēm ir klīniskajā praksē lietojama un visinformatīvākā, kā arī vai pastāv saistība starp pētījumā izmantotajām diagnostikas metodēm kopumā. Materiālu un metodes: Pētījumā piedalījās 20 dalībnieki, kuriem tika veiktas četras deguna izmeklēšanas metodes pirms operācijas un astoņas nedēļas pēc operācijas. Rezultāti:Iegūtie dati liecina, ka pētāmo pacientu grupā biežāk izplatīta ir deguna starpsienas deviācija ar apakšējo deguna gliemežnīcu hipertrofiju, kas vīriešu dzimumam ir par 26,7% vairāk nekā sieviešu dzimumam. SNOT-20 tests uzrāda uzlabošanos no 30 punktiem pirms operācijas, samazinoties līdz 14 punktiem pēc operācijas (vairāk punkti liecina par izteiktākiem simptomiem). Labāku uzlabošanos SNOT-20 uzrādot pacientiem ar deguna starpsienas deviāciju un apakšējo deguna gliemežnīcu hipertrofiju, šajā pacientu grupā ir vērojama izteiktāka simptomātika, kas atbilst 33 punktiem. VAS pacientiem pēc operācijas uzrāda uzlabojumu no 40 punktiem pirms operācijas līdz 80 punktiem astoņas nedēļas pēc operācijas, lielāku uzlabošanos uzrādot pacientu grupā ar deguna starpsienas deviāciju un vidējās deguna ejas obstrukciju no 32 punktiem pirms operācijas, ir vērojama uzlabošanās par 49 punktiem pēc operācijas, sasniedzot 81 punktu. Četru fāzu rinomanometrijas te Secinājumi: Cenšoties izpildīt izvirzītos darba mērķus, nonācu pie šādiem galvenajiem secinājumiem: Balstoties uz DT izmeklējumiem, pacienti tika klasificēti divās grupās atkarībā no deguna obstrukcijas veida. Četru fāzu rinomanometrija ir visinformatīvākā no diagnostikas metodēm pacientiem ar strukturālu deguna obstrukciju, jo sniedz informāciju par obstrukcijas veidu un smagumu. Četru fāzu rinomanometrija ir vienīgā no pētījumā izmantotajām metodēm, kas sniedz informāciju par katru deguna pusi atsevišķi, kā arī ļauj izvērtēt izelpas kvalitāti, kas klīniskajā praksē bieži tiek aizmirsts. 4-PR ir izmantojama klīniskajā praksē pacientiem ar strukturālu deguna obstrukciju. Pētījumā ir pierādīta statistiski ticama korelācija (0,05) starp citām pētījumā izmantotajām diagnostikas metodēm. SNOT-20, VAS un PNIF testi nav lietojami ikdienas praksē pacientiem ar strukturālu deguna obstrukciju, jo ir mazinformatīvi.