6533b7dbfe1ef96bd1270460

RESEARCH PRODUCT

Prosociālā uzvedība kā subjektīvās labklājības un depresijas prognozētājs

subject

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā prosociālā uzvedība ir saistīta ar subjektīvo labklājību un depresiju, kā arī kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvo labklājību un depresiju. Pētījumā tika izvirzītas hipotēzes, ka prosociālā uzvedība ir pozitīvi saistīta ar subjektīvo labklājību un negatīvi saistīta ar depresiju. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi. Pirmais - kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvu labklājību? Otrais - kā prosociālā uzvedība prognozē depresiju? Trešais - vai iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā prognozē subjektīvo labklājību un depresiju? Pētījumā piedalījās 165 respondenti vecumā no 25 līdz 60 gadiem (M=35,68), no kuriem 104 ir sievietes un 61 vīrieši. Prosociālās uzvedības pētīšanai tika izmantota Prosociālo tendenču aptauja (Prosocial Tendencies Measure, PTM; Carlo & Randall, 2002). Subjektīvās labklājības mērīšanai tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985). Depresija tika mērīta ar Beka depresijas aptauju (BDA II) (Beck Depression Inventory; Beck, Steer, & Brown,1996). Iegūtie rezultāti rāda, ka subjektīvā labklājība statistiski nozīmīgi pozitīvi korelē ar anonīmo un altruistisko prosociālo uzvedību, materiālo stāvokli un izglītību. Depresija statistiski nozīmīgi negatīvi korelē ar altruistisko prosociālo uzvedību, materiālo stāvokli un izglītību. Anonīmā un altruistiska prosociālā uzvedība, materiālais stāvoklis un izglītība statistiski nozīmīgi prognozē subjektīvo labklājību. Altruistiskā prosociālā uzvedība, materiālais stāvoklis un izglītība statistiski nozīmīgi prognozē depresiju. Iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā nav subjektīvās labklājības un depresijas prognozētājs. Atslēgas vārdi: prosociālā uzvedība, subjektīvā labklājība, apmierinātība ar dzīvi, depresija.