6533b7dbfe1ef96bd127047c

RESEARCH PRODUCT

Bronhiālās astmas riska faktoru novērtējums Latvijas populācijā

subject

description

Ievads. Bronhiālā astma ir hroniska slimība, ar kuru gan Latvijā, gan pasaulē slimo ļoti daudzi. Tāpēc tās izpētes aktualitāte ir nenoliedzama. Pēdējos 100 gados, attīstoties industrializācijai, mainoties apkārtējai videi un cilvēku dzīvesveidam, progresīvi pieaug ar bronhiālo astmu slimo cilvēku skaits. Bronhiālā astma ir hroniska elpceļu slimība, kas sašaurina to lumenu. Pasaulē šobrīd bronhiālā astma ir diagnosticēta aptuveni 235 miljoniem iedzīvotāju. Mērķis. Pētījuma mērķis bija izpētīt riska faktorus, kas saistīti ar bronhiālās astmas attīstību Latvijas populācijā. Materiāli un metodes. Pētījumā tika izmantota informācija par 3813 dalībniekiem no datubāzes, tai skaitā 2667 sievietēm un 1146 vīriešiem. Datubāzē bija pieejama informācija par pacientiem ar negatīvu bronhu provokācijas testu (2207) un pozitīvu bronhu provokācijas testu (1606), kas apliecina astmas esamību. Izmantojot loģiskās regresijas analīzi – noskaidrojām kāda ir pozitīva bronhu provokācijas testa sakarība ar pacientu dzimumu, dažāda veida alerģijām, sūdzībām par klepu, elpas trūkumu miera vai slodzes laikā, rinītu, astmas diagnozi ģimenē un smēķēšanu. Rezultāti. Tika izpētīts, ka sievietēm ar pozitīvu bronhu provokācijas testu būtiski biežāk ir arī alerģija (p=0,0009), salīdzinot ar pacientēm, kam netika apstiprināta bronhiālā astma. Vīriešu grupā šai sakarībai bija vēl augstāka ticamība (p=0,000005). Pētījumā arī noskaidrojām, kura no pētāmajām alerģijām visbūtiskāk asociējas ar pozitīvu bronhu provokācijas testu. Apvienojot rezultātus par abiem dzimumiem, tika konstatēts, ka būtiski visbiežāk pozitīvs bronhu provokācijas tests ir pacientiem ar esošu alerģiju pret dzīvnieku izcelsmes alergēniem, salīdzinājumā ar putekļu ērcītes (p=0,01985), pārtikas (p=0,0135) un putekšņu (p=0,000798) izcelsmes alergēniem. Tika analizēts arī pozitīva bronhu provokācijas testa biežums starp smēķētājiem un nesmēķētājiem. Sieviešu grupā tika iegūts, ka sievietēm smēķētājām šis tests ir pozitīvs būtiski biežāk (p=0,0000006), līdzīgs rezultāts bija vīriešu grupā (p=0,0000048). Secinājumi. Latvijas populācijā sievietēm biežāk ir nealerģiskā astma, bet vīriešiem biežāk ir konstatējama astma kombinācijā ar alerģiju. Ir būtiska sakarība starp bronhiālo astmu un alerģiju pret putekļu ērcīti, pārtikas alergēniem un dzīvnieku izcelsmes alergēniem abiem dzimumiem, starp ziedputekšņu alerģiju un bronhiālo astmu sakarība ir tikai vīriešiem. Latvijas populācijā visbiežāk bronhiālā astma ir diagnosticējama pacientiem ar jau esošu alerģiju pret dzīvnieku izcelsmes alergēniem, salīdzinoši retāk ar alerģiju pret putekļu ērcīti, pārtikas alerģiju un ziedputekšņiem. Arī Latvijā smēķēšana ir būtisks bronhiālās astmas riska faktors.