6533b7dbfe1ef96bd12704a4

RESEARCH PRODUCT

Starptautiskās sistēmas transformācijas īpatnības 21. gadsimta sākumā

subject

description

Maģistra darbā „Starptautiskās sistēmas transformācijas īpatnības 21.gadsimta sākumā” ir mēģināts rast atbildi uz starptautisko attiecību jomā aktuālu jautājumu - kādas tieši izmaiņas notiek mūsdienu starptautiskajā sistēmā un kā iespējams teorētiski un praktiski pētīt šīs izmaiņas no starptautisko attiecību viedokļa. Saskaņā ar maģistra darbā izvirzītajiem uzdevumiem strukturālais reālisms tika ņemts par pamatu, noskaidrojot starptautiskās sistēmas teorētiskos pamatpostulātus un atsevišķās nodaļās detalizēti analizējot sistēmas izmaiņu konceptu. Lai iegūtu objektīvāku priekšstatu par starptautiskās sistēmas izmaiņām un to konceptualizēšanas iespējām, atsevišķās nodaļās tika analizēti starptautisko attiecību jomas pētnieku uzskati. Maģistra darba pēdējās nodaļās tika savstarpēji salīdzināti un izvērtēti pētnieku viedokļi, tostarp akcentējot problēmas, kas līdz pat mūsdienām saglabājas, mēģinot pētīt izmaiņas starptautisko attiecību jomā. Maģistra darbā tika izvirzīta hipotēze, ka starptautiskās sistēmas izmaiņu koncepta definējums, kā arī izmaiņu rādītāju izstrāde un nākotnes situācijas izmaiņu prognoze nav iespējama. Izvirzītā hipotēze tika pierādīta, izpētes procesā konstatējot, ka sistēmas izmaiņu koncepts savā būtībā ir pretrunīgs un, mēģinot paplašināt izpratni par to, nepieciešams ne tikai noteikt teorētiskās robežas (viena starptautisko attiecību teorija vai teoriju salīdzinājums), bet arī izvirzīt striktus pētniecības empīriskos nosacījumus, lai netiktu izdarīti kļūdaini secinājumi. Bez tam, analizējot sistēmas izmaiņu koncepta problemātiku, ir jādefinē pētniecības līmenis, jo sistēmiskā līmenī veikti pētījumi nedod pamatu secinājumiem un atzinumiem par nacionālo pētniecības līmeni un otrādi, lai gan zināma korelācija starp šiem līmeņiem nav noliedzama. Četriem pētniekiem, kuru viedokļi tika salīdzināti maģistra darba ietvaros, ir vairākas līdzības un atšķirības, definējot sistēmas izmaiņas. Tomēr viņi nav izstrādājuši sistēmas izmaiņu izpētes rādītājus un nav definējuši kā var prognozēt izmaiņas sistēmā. Tāpēc izmaiņas turpina palikt kā viens no strīdīgākajiem starptautisko attiecību aspektiem. Pat nosakot striktas pētījuma robežas, teorētiskie un praktiskie izmaiņu pētījumi nebūs viennozīmīgi un tos būs iespējams interpretēt, turklāt izmaiņu pētīšana negarantē, ka iegūtos secinājumus varēs izmantot starptautisko attiecību jomas notikumu turpmākās attīstības scenāriju prognozēšanai. Būtībā jebkurš mēģinājums strikti definēt izmaiņu konceptu ir lemts neveiksmei, jo jebkuras izmaiņu pazīmes ir saistītas ar zināmiem pieņēmumiem. Iespējams, tāpēc starptautisko attiecību jomas teorētiķi izvairās no izmaiņu striktas konceptualizēšanas un determinējošu izmaiņu praktiskai pētniecībai piemērotu rādītāju definēšanas.