6533b7dbfe1ef96bd12704bb

RESEARCH PRODUCT

Augšņu un to īpašību raksturojums Vidzemes augstienē LIFE Viva Grass projekta etalonteritorijā “Rāmuļu skola”

Maija Pavlovska

subject

daļēji dabiskie zālājiaugsnes īpašību kartēšanaĢeogrāfijaaugsnes veidošanās procesiaugsnes ietekmējošie faktoridegradētie zālāji

description

Viens no zālāju izplatības un kvalitātes, kā arī to apsaimniekošanas būtiskiem ietekmējošiem faktoriem ir augsnes un to īpašības, kuras savukārt ietekmē augsnes veidošanās faktori un procesi. Tādēļ Vidzemes augstienē viens no lauksaimniecības zemju izplatītākajiem lietojuma veidiem ir zālāju teritorijas, ko nosaka augsnes īpašības, t.sk. agrotehnoloģiskās īpašības, ko ietekmē saposmots un izteikti mainīgs reljefs. Tā kā daļēji dabisko zālāju platības ir apdraudētas, ir svarīgi noskaidrot augsnes un veģetācijas ģeogrāfiskās likumsakarības, jo zālāju kvalitāte ir atkarīga no augsnes īpašībām. Tas nepieciešams, lai plānotu daļēji dabisko zālāju, kā arī degradēto zālāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, novēršot to degradācijas un samazināšanās riskus. Bakalaura darba mērķis ir raksturot augšņu daudzveidību, fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī to ietekmējošos faktorus un augsnes veidošanās procesus Vidzemes augstienē starptautiskā projekta LIFE Viva Grass etalonteritorijā “Rāmuļu skola”. Pētījumā konstatēta relatīvi augsta augšņu daudzveidība un fizikālo un ķīmisko īpašību mainība lokālā mērogā, ko nosaka saposmots reljefs, mitruma apstākļi un granulometriskais sastāvs augsnes cilmiezī. Pētījuma rezultāti parāda, ka augsnes daudzveidību un to īpašības augsnes virskārtā ietekmē ne tikai cilvēka saimnieciskā darbība, piemēram, augsnes erozija, augsnes iekultivēšana u.c., bet arī augsnes cilmiezis. Konstatēts, ka pastāv atšķirības ar 1982. augšņu kartēšanas datiem atšķirīgās kartēšanas metodikas un mēroga detalizācijas dēļ. Tas nozīmē, ka augsnes korektai kartēšanai lokālā mērogā saposmota reljefa apstākļos parauglaukumu izvietošana ir jāveic transektos. Turklāt augsnes karšu precizitātes uzlabošanai, izmantojot ekstrapolācijas metodes, ir jāņem vērā reljefa aspekti – novietojums un nogāžu slīpums. Teritorijās, kur nav izvietoti augsnes parauglaukumi, augsnes informācijas precizitāte samazinās.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/35504