6533b7dbfe1ef96bd1270e91

RESEARCH PRODUCT

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ES tiesībās uz “ Microsoft” lietas piemēra

subject

description

Šis darbs analizē dominējošā stāvokļa pārkāpumus Eiropas Kopienas jurisprudencē; īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Komisijas lēmumam Microsoft lietā COMP/C-3/37.792 un produktu savienošanas praksei, kura ir aizliegta ar EK līguma 82.pantu. Eiropas Komisija (turpmāk tekstā- Komisija) uzskatīja Microsoft Corporation īstenoto darbību kā konkurenci ierobežojošu. Microsoft atteicās sniegt programmu saskarnes informāciju konkurentiem un veica Windows Media Player produkta savienošanu ar Windows vidi. Komisija veica pamatīgu analīzi šajā lietā un tika secināts, ka Microsoft Corporation ļaunprātīgi izmantoja tās dominējošo stāvokli tirgū. Šajā gadījumā Komisija pirmo reizi piemēroja cēloņa piemērošanas pieeju (rule of reason approach). Pirms tam Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Tiesa izmantoja dažādas pieejas produktu savienošanas darbībām. Šī pieeja, saukta par nelikumīgu pieeju (per se illegality approach) bija pietiekama tikai, lai saskatītu kompāniju, kura izmanto produktu savienošanas stratēģiju un kurai ir dominējošais stāvoklis tirgū. Šāda karojoša pieeja no Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas puses tiek bieži kritizēta ekonomistu vidū. Produktu savienošana ir plaši pielietota biznesa stratēģija pasaules ekonomikā un kompānijas to izmanto tās ekonomiskās efektivitātes dēļ, ko šī biznesa stratēģija garantē. Priekšrocības patērētājam izpaužas netieši- produkta kvalitātes un inovāciju formā, zemākās cenās un samazinātās darījumu izmaksās. Ekonomisti kā galveno argumentu izmanto to, ka produktu savienošana nodrošina patērētāju labklājības paaugstināšanu. Ir svarīgi atcerēties, ka ir bijušas tikai dažas [Tiesas] lietas attiecībā pret produktu savienošanas ļaunprātīgu izmantošanu. Attiecībā uz Microsoft lietu, tas tiešām bija inovatīvi. Darbā pieminētā lieta bija sarežģīta, un tās komplicētības dēļ Komisija, veica pamatīgu analīzi iedarbībai, ko produktu savienošanas ar Windows Media Player patiesībā bija nodarījusi tirgū un apzināja negatīvās sekas, kas var rasties no šīs stratēģijas. Šis bija pirmais gadījums, kad cēloņu piemērošanas pieeja (rule of reason approach) tika pielietota produktu savienošanas gadījumā. Tomēr pēc gadījuma, ko Komisija izdarīja attiecībā uz Microsoft lietu, joprojām paliek nenoteiktība par šo jautājumu un neskaidrība kā to atrisināt nākotnē. Microsoft Corporation apelēja pret Komisijas lēmumu 2004.gada jūnijā, mēģinot to anulēt, kā arī samazināt, atlikt vai anulēt Microsoft uzlikto soda naudu.