6533b7dcfe1ef96bd1272403

RESEARCH PRODUCT

Ekonomiskās sankcijas kā ārpolitikas instruments: Irānas gadījums

subject

description

Darba nosaukums ir „Ekonomiskās sankcijas kā ārpolitikas instruments: Irānas gadījums”. Pētījumā tiek apskatīti ekonomiskie instrumenti – ekonomiskās sankcijas – kā politiskās pārvaldības mehānisms. Empīriskajā pētījumā tiek aplūkota Irāna kā sankciju mērķa valsts jau kopš 1979. gada Islāma revolūcijas, kā ietekmē valstī tikai mainīts politiskais režīms. Ekonomiskās sankcijas pret Irānu tiek vērstas ar mērķi mainīt valsts politisko uzvedību, gan 1979. gada Teherānas ķīlnieku krīzes laikā, gan deviņdesmito gadu laikā mēģinot ietekmēt Irānas iespējas sniegt finansiālo atbalstu teroristiskajām organizācijām un uzsāktajai kodolprogrammas attīstībai, gan mūsdienās, kad jau kopš 2002. gada Irāna ambiciozi izsaka savas tiesības uz urāna bagātināšanu ar mērķi iegūt kodolenerģiju civiliem nolūkiem, tomēr nesniedzot garantijas, ka tā netiks izmantota kodolieroču ražošanai. Darbā tiek analizēti trīs sankciju ieviešanas laika periodi pret Irānu no 1979. gada līdz mūsdienām, aplūkojot gan procesu kopumā, gan atsevišķu priekšnosacījumu klātesamību, lai sankcijas gala rezultātā izvērstos par efektīvām, vai tieši pretēji – neefektīvām. Darba mērķis ir aplūkot sankciju ieviesēju un mērķa valsts savstarpējo attiecību dinamiku un līdz ar to arī ekonomisko instrumentu pielietojuma efektivitāti problēmjautājumu risināšanā. Darbā autore izvirza sekojošus izpētes jautājumus: vai sankciju ieviešana ir tuvinājusi vai attālinājusi Irānu no diplomātisko attiecību veidošanu ar citām valstīm? Darbā tiek izvirzīta hipotēze: ekonomisko sankciju ieviesēju valstu skaits nav noteicis pret Irānu vērsto sankciju efektivitāti ilgtermiņā kopš 1979. gada.