6533b7dcfe1ef96bd1272e3e

RESEARCH PRODUCT

Radzenes biomehānisko parametru izmaiņas pēc kroslinkinga pacientiem ar keratokonusu

subject

description

Ievads: Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām iespējams noteikt radzenes biomehāniskos parametrus, kurus klīniski var pielietot daudziem mērķiem. Piemēram, tādējādi iespējams diagnosticēt radzenes ektātiskās slimības jau to agrīnajās stadijās, proti, pirms parādās klīniskie simptomi un izmaiņas topogrāfijā, tostarp uzraudzīt slimības gaitu, izvērtēt terapijas efektivitāti, kā arī izvairīties no keratektāzijas pēc refraktīvās ķirurģijas. Pētījuma mērķis: Noteikt radzenes biomehāniskos parametrus keratokonusa pacientiem pirms un pēc radzenes kolagēna-kroslinkinga (CXL) 12 mēnešu periodā, pamatojoties uz Corvis ST (OCULUS Optikgeräte GmbH, Vācija) ierīces datiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, izvērtēt CXL metodes efektus. Metodes un materiāli: Pētījumā iekļautas 28 acis (26 pacienti), kurām uzstādīta keratokonusa diagnoze (I–IV stadija). Izmantojot Corvis ST ierīci, iegūti 10 radzenes biomehāniskie parametri, kuri tika novērtēti pirms procedūras, kā arī trīs, sešus un 12 mēnešus pēc CXL. Rezultāti: Stāvākais punkts (Kmax) trīs, sešus un 12 mēnešus pēc operācijas un plānākais radzenes biezums (ThCT) sešus un 12 mēnešus pēc CXL liecināja par keratokonusa stabilizēšanos (P>0,05). Salīdzinošā analīze uzrādīja radzenes stingrības pieaugumu 12 mēnešus pēc CXL, ko apliecināja pieaugums stingrības parametrā pirmajā aplanācijā (SP-A1) un augstākajā ieliekumā (SP-HC), kā arī samazinājums inversā ieliekuma rādiusā (1/R) un deformācijas amplitūdas attiecībā (DA Ratio). Lai gan pētījuma parametri norādīja uz radzenes stingrības pieaugumu, izmaiņas nevar tikt definētas kā statistiski nozīmīgas. Tika noteikta vērā ņemama korelācija starp pirmsoperācijas keratokonusa īpašībām (Kmax, Belina/Ambrozio galīgā D vērtība [BAD-D] un ThCT) un dinamiskajiem radzenes reakcijas (DCR) parametriem. Konstatēta statistiski ticama un pozitīva korelācija starp Kmax un BAD-D un parametriem – novirzes amplitūdu (DefA), DA Ratio un 1/R. Turpretī statistiski ticama un negatīva korelācija starp minētajiem Kmax un BAD-D un parametriem SP-A1 un SP-HC. Statistiski ticama un pozitīva korelācija tika novērota starp ThCT un SP-A1, SP-HC, bet bez statistiskas ticamības negatīva korelācija starp ThCT un DA Ratio, DefA un 1/R. Secinājumi: DCR parametri uzrāda izmaiņas radzenes biomehānikā pēc CXL veikšanas. Radzenes biomehāniskos parametrus var izmantot klīniskajā praksē, lai novērtētu CXL efektivitāti. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, CXL ir efektīva keratokonusa progresijas palēninoša metode, kam piemīt radzeni stiprinošs efekts.