6533b7dcfe1ef96bd1272e6c

RESEARCH PRODUCT

Sociālo mediju lietošanas biežuma saistība ar psiholoģisko labklājību agrīnā brieduma pieaugušajiem (18-25 g.v.)

subject

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir sasitība starp sociālo mediju lietošanas biežumu un psiholoģisko labklājību agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā. Tika izvirzīta pētījuma hipotēze - jo biežāk tiek lietoti sociālie mediji, jo zemāka ir psiholoģiskā labklājība agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā. Pētījumā piedalījās 203 respondenti vecumā no 18 līdz 56 gadiem (M=31,34, SD=10,74). Respondenti tika sadalīti divās grupās pēc vecuma – vienu grupu veidoja agrīnā brieduma pieaugušie vecumā no 18-25 (n=80, M=20,66, SD=2,09) un otru grupu veidoja vidējā brieduma pieaugušie vecumā 26-56 gadi (n=123, M=38,28 SD=8,06), lai noskaidrotu, vai pastāv atšķirības starp vecumgrupām. Pētījumā tika izmantota Sociālo mediju lietošanas integratīvā skala (The Social Media Use Integration Scale, Jenkins-Guarnieri, Wright, & Johnson, 2013), Psiholoģiskās labklājības skala (Scale of Psychological Wll-being, Ryff, 1989). Dati tika ievākti interneta vidē. Pēc rezultātiem var secināt, ka sociālo mediju lietošanas biežums agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā veido negatīvu saistību ar “Ikdienas prasību īstenošana”, “Pozitīvas attiecības ar citiem” un “Personīgās izaugsmes izjūta”, kas ir dažas no psiholoģiskās labklājības apakškalām. Ar citām apakškalām sakarība netika novērota, līdz ar to var secināt, ka hipotēze apstiprinājās daļēji. Papildus tam, vidējā brieduma pieaugušo vecumposmā sociālo mediju lietošanas biežums veidoja negatīvu korelāciju ar psiholoģiskās labklājības apakšskalām “Autonomija” un “Pozitīvas attiecības ar citiem”, kas ļauj secināt, ka pastāv arī vecumgrupu atšķirības. Atslēgas vārdi: sociālie mediji, psiholoģiskā labklājība, agrīnais briedums.