6533b7ddfe1ef96bd1274c9c

RESEARCH PRODUCT

Datortomogrāfijas dakriocistogrāfijas atradne pacientiem ar epiforu

subject

description

Darba aktualitāte: Epifora kļūst ar vien biežāks simptoms sakarā ar vispārēju populācijas novecošanos. Viens no biežākajiem tās iemesliem ir asaru drenāžas ceļu obstrukcija, kas var būt primāri (PANDO) vai sekundāri iegūta (SANDO). Latvijā līdz šim nav veikts neviens pētījums, izmantojot datortomogrāfijas dakriocistogrāfiju, lai noskaidrotu asaru drenāžas ceļu obstrukcijas lokalizāciju un noteiktu riska faktoru ietekmi uz obstrukciju. Pētījuma mērķis: Noskaidrot un izvērtēt asaru drenāžas ceļu obstrukcijas lokalizāciju, noteikt iespējamo riska faktoru saistību ar obstrukciju. Materiāli un metodes: Retrospektīvā pētījumā tika analizēti 95 CT-DCG attēli, kas iegūti pacientiem ar epiforu. Tika analizēti abi asaru kanāli, noteikts obstrukcijas līmenis. Apskatot visu CT attēlu, tika meklētas blakus saslimšanas un iespējamie riska faktori. Meklētie riska faktori: dakriocistīts, dakriolīti, operācijas un sejas kaulu lūzuma sekas, audzēji, šaurs kaulainais asaru kanāls. Rezultāti: No 95 pētījumā iekļautajiem pacientiem 87 (91,6%) tika konstatēta asaru drenāžas ceļu obstrukcija. No tiem 73 (83,9%) bija sievietes ar vidējo vecumu 57,2 ±15,5 gadi. PANDO grupā ietilpst 75,9% (n=66) pacienti ar vidējo vecumu 56,2 ±15,6 gadi. Šaurs kaulainais asaru kanāls tika atrasts 12 (13,8%), dakriocistīts 9 (10,3%), veiktas operācijas deguna dobumā 8 (9,2%), sejas kaulu lūzumi 7 (8%) pacientiem ar obstrukciju. Dakriolīti un audzēji netika atrasti nevienam pacientam. Sinusīts statistiski ticami biežāk tika atrasts pacientiem ar bilaterālu (n=8) salīdzinājumā ar unilaterālu (n=7) obstrukciju (53,3% vs 46,7%; p=0,014). Pacienti ar bilaterālu obstrukciju (n=24) bija vecāki salīdzinot ar unilaterālas obstrukcijas (n=63) grupu, respektīvi 62,2 ±16,2 vs 54,4 ±16,2 gadi; p=0,049. Citu riska faktoru statistiski ticama saistība ar unilaterāu un bilaterālu obstrukciju netika atrasta. Pacientiem ar attiecīgās puses deguna starpsienas deviācijas pusi statistiski ticami biežāk ir arī attiecīgās puses asaru drenāžas ceļu obstrukcija (p=0,049). Dakriocistīta gadījumā vēro tendenci uz augstu obstrukcijas līmeni (p=0,085), pārējo riska faktoru gadījumā nenovēro saistību ar obstrukcijas līmeni. Secinājumi: Asaru drenāžas ceļu obstrukcija biežāk sastopama sievietēm un to skaits pieaug ar vecumu. PANDO ir biežākais obstrukcijas iemesls. Obstrukcijas riska faktori gandrīz vienādi bieži sastopami pacientiem ar un bez obstrukcijas. Deguna dobuma patoloģijām ir ietekme uz asaru drenāžas ceļu obstrukciju.