6533b7ddfe1ef96bd1274d25

RESEARCH PRODUCT

Akūta vidusauss iekaisuma diagnostika, ārstēšana un iznākumi bērnu ambulatorajā ārstnieciskajā praksē

subject

description

Tēmas aktualitāte: Akūts vidusauss iekaisums (AVI) joprojām ir viena no biežākajām bērnu infekcijas slimībām. Tas tiek uzskatīts arī kā galvenais antibiotiku ordinēšanas iemesls bērniem- gan Eiropā, gan citur pasaulē. Pareizai slimības diagnostikai un terapijai ir svarīga nozīme iespējamo AVI komplikāciju prevencijā. Darba mērķis: Retrospektīvā un prospektīvā pētījumā noskaidrot, pēc kādām pazīmēm un simptomiem Latvijas bērnu veselības aprūpes sistēmā tiek noteikta akūta vidusauss iekaisuma diagnoze, kāda terapija tiek ordinēta un kādi ir slimības iznākumi, salīdzināt pētījumā iegūtos rezultātus ar literatūrā pieejamiem datiem un rekomendācijām. Metodes un materiāli: Pētījuma retrospektīvajā daļā tika apkopoti dati no 200 bērnu ambulatorajām kartēm. Tika atlasīti tie bērni, kuri ambulatori ārstējās BKUS poliklīnikā sakarā ar AVI. Prospektīvajā pētījuma daļā tika apkopoti 50 anketu rezultāti. Anketas aizpildīja vecāki, kuru bērni nāca uz ORL konsultāciju sakarā ar akūtu vidusauss iekaisumu. Rezultāti: Lielākā daļa bērnu, kas vērsās pie ORL sakarā ar AVI, bija vecumā līdz pieciem gadiem - 70% bērnu (n=175/250). AVI diagnostika tika balstīta galvenokārt uz otoskopisko izmeklēšanu un klīnisko ainu. Galvenā bungplēvītes pazīme, kas tika konstatēta otoskopijā, bija hiperēmija 87,4% gadījumu. 83,7% gadījumu ambulatorajās kartēs trūka informācijas par bungplēvītes pozīciju, un tikai 10,2% bērnu tika aprakstīta izvelvēta bungplēvīte. Bungplēvītes perforācija tika konstatēta 19% (n=38/200) bērnu. Antibakteriālā terapija akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanā tiek ordinēta ļoti bieži – 92,8% (n=232/250). Biežāk tika lietots amoksicilīns – 32,8% (n=82/250), amoksiklāvs – 26% (n=65/250) un cefuroksīms – 23,2% (n=58/250). Vismaz viens analgētiskais līdzeklis tika ordinēts pat 91,5% bērnu, kas parāda labu atbilstību vadlīnijām. Dekongestanti, kas pēc literatūras datiem netiek rekomendēti AVI terapijā, tika ordinēti 87% (n=174/200) bērnu. Diemžēl ambulatorajās kartēs trūkst datu par bērnu dzirdes kvalitāti gan pirmreizējās, gan atkārtotu ORL vizīšu laikā. Secinājumi: Bērnu ambulatorajā ārstnieciskajā praksē, iespējams, notiek akūta vidusauss iekaisuma hiperdiagnostika, jo ne vienmēr tiek sekots AVI diagnostiskiem kritērijiem. AVI ārstēšanā bieži kā pirmos medikamentus ordinē antibiotikas, kas neatbilst literatūrā rekomendētajām ārstēšanas vadlīnijām, kas ieteic sākotnējo nogaidošo-novērošanas taktiku. Analgēzija, kurai pēc literatūrā pieejamām vadlīnijām ir noteicošā loma AVI ārstēšanā, tiek ordinēta pietiekami bieži. AVI iznākumi lielākoties bijuši labvēlīgi. Atslēgvārdi: akūts vidusauss iekaisums