6533b7ddfe1ef96bd1275772

RESEARCH PRODUCT

Lielā Ķīnas Mūra vēsturiskie aizsākumi un tā nozīme līdz 20.gs.

subject

description

Bakalaura darba temats ir „Lielā Ķīnas mūra vēsturiskie aizsākumi un tā nozīme līdz 20.gs.”. Darbā tika iekļautas trīs daļas: Lielā Ķīnas mūra attīstība līdz Min dinastijai; Lielais Ķīnas mūra kā nācijas simbola attīstība 16.-20.gs. un Lielais Ķīnas mūris dažādu laikmetu dzejā. Plašu aizsargsienu būvniecība Ķīnā aizsākās 5.gs. p.m.ē., kad reģionālās valstis būvēja nocietinājumus, lai pasargātu savas robežas no kaimiņu valstīm un ziemeļu barbariem, bet pēc tam, kad pirmais Ķīnas imperators Šihuandi apvienoja visas valstis vienotā impērijā 221.g. p.m.ē., aizsargsienas ziemeļu robežā tika savienotas un pagarinātas vienotā robežlīnijā, lai pasargātu Ķīnu no agresīvajiem ziemeļu iekarotājiem. Šī tradīcija, ar pārtraukumiem, turpinājās līdz pat Min dinastijas norietam 1644.g., kad mandžūri nodibināja Cjin dinastiju un sāka valdīt pār Ķīnu. Cjin bija pēdējā dinastija Ķīnas vēsturē, un no 17.-20.gs. Lielais Ķīnas mūris zaudēja savu pamata nozīmi un lietderību. Lai gan Cjin dinastija atstāja Lielo Ķīnas mūri novārtā, 20.gadsimta sākumā ķīniešu ļaudis tam atkal sāka pievērst uzmanību, bet ne tādēļ, ka Ķīnas robežām atsākās uzbrukumi no ziemeļiem, bet gan tādēļ, ka jaunizveidotajai Republikai bija nepieciešams vienotas nācijas simbols. Darbā tiek izklāstīta Lielā Ķīnas mūra simboliskās nozīmes attīstība līdz 20.gs. un kādu lomu tas spēlē mūsdienu Ķīnas tautas konsolidācijā. Nodaļa par Lielo Ķīnas mūri dzejā izskata dažādu vēsturisko laikmetu dzejnieku viedokļus par aizsargsienu un tā mītu. Senos laikos dzeja bija vienīgais komunikācijas veids, kurā izklāstīja civilizācijas stāvokli un laikmeta notikumus vēsturiskā mantojuma fonā. Lielais Ķīnas mūris ir bijis daudzšķautnīgs un spēcīgs simbols šajā kontekstā.