6533b81ffe1ef96bd1277584

RESEARCH PRODUCT

Pārziņa datu nodošana apstrādātājiem trešajās valstīs. Problēmas un iespējamie risinājumi

Ieva Skore

subject

VDAR 49. panta izņēmumiSchrems IIVispārīgā datu aizsardzības regulauzņēmumu saistošie noteikumiTiesību zinātnestandarta līgumu klauzulas

description

Kopš 2018. gada 25. maija, kad spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula, pasaulē, arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts cilvēku personas datiem un to drošībai. Līdz ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu lietā C-311/18 Data Protection Commissioner pret Facebook Ireland Limited, Maximillian Schrems, starptautiskie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi un uzņēmumu grupas, kas izmanto personas datu apstrādātājus vai apakšapstrādātājus trešajās valstīs, piemēram, Indijā un Ukrainā, saskaras ar īpaši daudz izaicinājumiem, jo īsā laikā jāpielāgojas jaunajām prasībām. Uzņēmumiem rekomendēts ne tikai pārvirzīt atbalsta komandas uz ES valstīm un veikt katras trešās valsts, kurā personas dati tiek apstrādāti, riska novērtējumu, bet arī stingri izsvērt trešo valstu apstrādātāju un apakšapstrādātāju nepieciešamību. Savā pētījumā autore iepazīstinās ar Vispārīgā datu aizsardzības regulas V nodaļu, kas regulē personas datu nosūtīšanu ārpus ES/EEZ valstīm, apskatīs likumīgos iemeslus un rīkus datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm, kā arī iepazīstinās ar jaunajām Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas rekomendācijām, pēc Eiropas Savienības Tiesas lēmuma Schrems II lietā un analizēs ne tikai dažādu valstu Datu apstrādes aizsardzības institūciju, un lielāko ASV uzņēmumu atbildes, bet arī datu apstrādes un nosūtīšanas regulējumus citās valstīs, ārpus ES.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/53806