6533b81ffe1ef96bd1277fd8

RESEARCH PRODUCT

Pirms-koloniālā perioda un mūsdienu politiskās institūcijas Āfrikā

subject

description

Jau aptuveni desmitgadi starp galvenajiem palīdzības sniedzējiem Āfrikā valda konsenss, ka galvenais iemesls Āfrikas ekonomiskai atpalicībai ir tās institucionālais vājums un nestabilitāte. Tomēr ir diezgan atšķirīgi viedokļi attiecībā uz to, kāpēc Āfrikas valstis ir institucionāli vājas un nestabilas. Darbā ir aplūkots viens no iespējamiem iemesliem Āfrikas institucionālai nestabilitātei – politisko institūciju vēsturiskā veidošanās. Darba problēmjautājums ir – vai mūsdienu Āfrikas valstu politisko institūciju saderība ar pirms-koloniālā perioda politiskajām institūcijām ietekmē pašreizējo politisko institūciju stabilitāti? Kā iespējamā atbilde uz problēmjautājumu ir izvirzīta darba hipotēze - jo Āfrikas valstu mūsdienu politiskajām institūcijām ir lielāka nesaderība ar pirms-koloniālā perioda politiskajām institūcijām, jo tās ir nestabilākas. Aplūkotās valstis tiek izvēlētas pēc mūsdienu politisko institūciju stabilitātes rādītāja (Pasaules Bankas pētījums „Worldwide Governance Indicators”) ar nosacījumu, ka šīs valstis ir tikušas kolonizētas un ka pirms kolonizācijas tajās ir bijuši pastāvīgi iedzīvotāji. Trīs valstis ar stabilākajām politiskajā institūcijām Āfrikā – Botsvāna, Namībija, Mozambika – un trīs Āfrikas valstis ar visnestabilākajām politiskajām institūcijām – Sudāna, Somālija un Kongo Demokrātiskā Republika. Darba gaitā, aplūkojot politiskās institūcijas pirms-koloniālajā un mūsdienu periodā, kā arī mūsdienu politisko institūciju stabilitāti, tiek secināts, ka tās valstis, kurās mūsdienu politiskās institūcijas (to pārvaldes principi, sabiedrības) ir saderīgākas ar pirms-koloniālā perioda politiskajām institūcijām, ir stabilākas, kas pierāda darba hipotēzi.