6533b81ffe1ef96bd127800e

RESEARCH PRODUCT

Energoresursi kā Krievijas ārpolitikas instruments

subject

description

Bakalaura darba Energoresursi kā Krievijas ārpolitikas instruments mērķis ir apskatīt energoresursus kā lielākā ES energoresursu piegādātāja, Krievijas Federācijas, ārpolitikas instrumentus attiecībās ar ES. Problēmjautājums ir, kāda ir slānekļa gāzes ieguves ietekme globāli, skatoties uz gāzes tirgiem, enerģētisko drošību un Krievijas centieniem izmantot savus energoresursus ārpolitikā. Bakalaura darba uzdevumi ir atspoguļot izmaiņas, ko rada slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstīšana, izvērtēt slānekļa gāzes ietekmi uz sašķidrinātas gāzes tirgiem, kā arī izvērtēt izmaiņas, ko slānekļa gāze un izmaiņas sašķidrinātās gāzes tirgos rada ES un Krievijas enerģētiskās attiecībās, deskriptīvi izpētot minēto faktoru ietekmi uz šo konkrēto gadījumu sistēmiskā līmenī. Darbā tiek secināts, ka slānekļa gāze būtiski palielina gāzes krājumus pasaulē. Slānekļa gāzei ir potenciāls fundamentāli mainīt gāzes tirgu. Globāli, palielinot gāzes ieguvi un iespējas diversificēt izmantotos energoresursus, tā var palielināt valstu enerģētisko drošību, kā arī samazināt CO2 izmešu daudzumu. ASV ir kļuvusi pašpietiekama gāzes pieprasījuma nodrošināšanā un izmaiņas vienā no reģionālajiem sašķidrinātās gāzes tirgiem atstāj tūlītēju iespaidu uz Eiropas tirgu. Slānekļa gāzes ieguves apjomu pieauguma rezultātā gāzes tirgi mainās no reģionāliem uz vienotu globālu tirgu. Izvērtējot Krievijas ārpolitiku, tiek secināts, ka energoresursi ir vieni no Krievijas ārpolitikas instrumentiem, ko Krievija izmanto, lai palielinātu ietekmi kaimiņvalstīs. Krievija izmanto četrus ārpolitikas instrumentus, ko tai sniedz energoresursi: gāzes un naftas cenas; enerģētikas infrastruktūru gan nosakot cenas Centrālāzijas valstīm, gan cenšoties radīt atkarību no savām investīcijām un/vai piegādēm; kā arī Krievija izmanto šķietamas un reālas ekonomikas varas projicēšanu. Tomēr energoresursi ir slikti ārpolitikas instrumenti, jo tie sabojā tos izmantojošās valsts tēlu un rada pretdarbību, ja tāda ir iespējama. Izvērtējot ES un Krievijas savstarpējo atkarību, tiek secināts, ka dažādu ES reģionu un Krievijas starpā pastāv dažādi savstarpējās atkarības līmeņi. Ziemeļrietumeiropas valstis ir pašpietiekamas. Rietumeiropas valstis ir savstarpēji atkarīgas ar Krieviju. Centrālaustrumeiropas valstis ir atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr globāla sašķidrinātās gāzes tirgus apstākļos visu reģionu atkarība no Krievijas samazinās, palielinās pašpietiekamība. Tikai potenciāls diversificēt gāzes piegādes, attīstot regazifikācijas kapacitāti, ko rada globāls sašķidrinātās gāzes tirgus, jau samazina savstarpējo atkarību. Sašķidrinātās gāzes tirdzniecības apjomu pieaugums samazina Eiropas un Krievijas savstarpējo atkarību, palielina ES pašpietiekamību.