6533b820fe1ef96bd1279494

RESEARCH PRODUCT

Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar personības iezīmēm cilvēkiem ar hroniskām sāpēm

subject

description

Šī maģistra darba mērķis ir analizēt saistību starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un personības iezīmēm cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm, un atbildēt uz pētījuma jautājumiem – 1) kāda saistība pastāv starp personības iezīmēm un stresa pārvarēšanas stratēģijām cilvēkiem ar hroniskām sāpēm?, 2)vai pastāv saistību atšķirības starp personības iezīmēm un pārvarēšanas stratēģijām cilvēkiem ar un bez hroniskām sāpēm?, 3)vai pastāv atšķirības personības iezīmēs un pārvarēšanas stratēģijām cilvēkiem ar un bez hroniskām sāpēm? Pētījumā piedalījās 82 respondenti, kuri cieš no hroniskām sāpēm. 118 respondenti bez hroniskām sāpēm piedalījās pētījumā kontrolgrupā. Pētījumā tika izmantotas 2 standartizētas aptaujas: IPIP Big-Five Factor Markers,(Shmitt, Allik, McCrae, Benet-Martinez, Alkalay, Ault, Austers &al.,2007) un Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The COPE Inventory (COPE))(Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), kā arī demogrāfiskā aptauja ar jautājumiem par hronisko sāpju esamību/neesamību. Apkopojot pētījuma rezultātus grupā ar hroniskām sāpēm tika konstatēta statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp Apzinīguma skalu un Uz emocijām orientētam stratēģijām, kā arī pozitīva korelācija starp Neirotisma skalu un Uz emocijām orientētam stratēģijām. Kontrolgrupā nav nozīmīgas korelācijas starp augstākminētiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka respondentiem, kuri cieš no hroniskās sāpēs, un kuriem piemīt augstie rādītāji Neirotisma skalā, ir lielāka tieksme izvēlēties uz emocijām orientētas stratēģijas.Tajā pašā laikā respondentiem no grupās ar hroniskām sāpēm, kuram piemīt augstie rādītāji Apzinīguma skalā, ir mazāka tendence izvēlēties uz emocijām orientētas pārvarēšanas stratēģijas. Pēc rezultātiem var secināt, ka nepastāv statistiski nozīmīga korelācija starp personības iezīmēm un izvairīšanas stratēģijām abās grupās. Statistiski nozīmīga korelācija starp personības iezīmēm un Uz problēmu orientētam stratēģijām tika novērota tikai kontrolgrupā Labvēlīguma un Atvērtības skalās. Šī darba lielākais ieguldījums ir saistīts ar to, ka tiek aktualizēts jautājums par psiholoģiskās palīdzības nepieciešamību cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm, lai palīdzētu viņiem izstrādāt konstruktīvākas stresa pārvarēšanas stratēģijas, ņemot vērā pacienta personības iezīmēs.