6533b820fe1ef96bd1279f1e

RESEARCH PRODUCT

Latvijas skolēnu sociāli-ekonomiskā stāvokļa, sociālās vides, uztura paradumu un fiziskās aktivitātes saistība ar liekās ķermeņa masas izplatību

subject

description

Tēma: Latvijas skolēnu sociāli-ekonomiskā stāvokļa, sociālās vides, uztura paradumu un fiziskās aktivitātes saistība ar liekā svara izplatību. Aktualitāte: Eiropā pēdējo 10 gadu laikā liekā svara problēma kļūst arvien aktuālāka. Pētījumi, kas veikti 2012.gadā, liecina, ka 18% skolas vecuma bērnu Eiropas Savienības dalībvalstīs ir palielināta ķermeņa masa ar tendenci šim rādītājam ik gadus pieaugt par 0,55–1,65%. Savlaicīga parametru, ietekmējošo faktoru un tendenču analīze veicina stāvokļa uzlabošanas pasākumu izveidi. Neskatoties, uz dažādiem jau esošiem veselības veicināšanas pasākumiem gan skolās, gan plašākā sabiedrībā, kas vērsti uz bērnu aptaukošanās samazināšanu, daudzi bērni un jaunieši ar lieko svaru un aptaukošanos, šo tendenci saglabā arī pieaugot. Tāpēc ir īpaši svarīgi šai problēmai pievērst pēc iespējas lielāku uzmanību un rast jaunus risinājumus. Mērķis: Izpētīt sociāli-ekonomiskā stāvokļa, sociālās vides, uztura paradumu un fiziskās aktivitātes saistību ar liekā svara izplatību Latvijas skolēniem. Hipotēze: Latvijā skolēnu liekā svara esamība ir saistīta ar augstāku sociāli-ekonomisko stāvokli, brokastu neieturēšanu, diētas ievērošanu, saldumu lietošanu uzturā, zemu fiziskās aktivitātes līmeni, ciešanu no ņirgāšanās. Rezultāti: Skolēniem, kuri neēd brokastis, nosliece uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos ir 1,49 reizes lielāka nekā tiem, kas brokastis ēd katru dienu. Retāka saldumu lietošana uzturā parādā palielinātu noslieci uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos. Saldumu nelietošana vispār rada 4,79 reižu lielāku noslieci uz lieko ķermeņa masu. Diētas neievērošana pēdējo 12 mēnešu laikā norāda uz 0,24 reižu samazinātu tendenci uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos. Skolēni, kuri no skolas brīvajā laikā nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm ir ar 2,42 reižu lielāku noslieci uz lieko ķermeņa masu. Skolēni, kuri nedēļas nogalēs retāk skatās TV, ir ar mazāku noslieci uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos, nekā tie, kuri TV skatās septiņas stundas un vairāk. TV skatīšanās vienu stundu samazina liekās ķermeņa masas risku 0,44 reizes. Savstarpējas saistības starp sociāli - eko–omisko stāvokli, sociālo vidi un lieko ķermeņa masu netika konstatētas. Secinājumi: Pētījuma hipotēze ir apstiprinājusies daļēji. Saistība ar liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību skolēnu vidū tika konstatēta ar brokastu ēšanas biežumu, saldumu lietošanu, diētas ievērošanu, fizisko aktivitāšu ilgumu no skolas brīvajā laikā un TV skatīšanos. Statistiski ticamas saistības starp ĶMI un sociāli – ekonomisko stāvokli un sociālās vides faktoriem netika konstatētas.