6533b820fe1ef96bd127aaba

RESEARCH PRODUCT

Conservation ecology of the black stork in Latvia

subject

description

Autors pētīja melnā stārķa ligzdošanas ekoloģiju un ligzdošanas sekmes ietekmējošus faktorus Latvijā 1979.–2010. g. Analīzei izmantotas 1634 ligzdu kontroles, ligzdu pamešanas iemesli analizēti, izmantojot datus par 301 ligzdu 257 teritorijās. DDT ietekmes noskaidrošanai materiāls ievākts arī Igaunijā, Polijā, Vācijā, Čehijā un Beļģijā. Darbā ir 35 tabulas un 30 attēli. Melnā stārķa ligzdošanas sekmes ir būtiski pasliktinājušās. Svarīgākais ligzdošanas dzīvotnes nosacījums ir iepriekšējās paaudzes priežu un ozolu, bet mežos, kur ozolu nav, lielu apšu klātbūtne. Ligzdas vietas izvēle ir kompromiss starp ligzdas drošību pret postījumiem, iespēju tai piekļūt un stabilitāti. Lai gan postījumu skaits ir būtiski pieaudzis, tas nepārsniedz dabisku plēsēju ietekmes līmeni netraucētos mežos. Būtiska negatīva loma ir mežsaimnieciskās darbības traucējumiem, it īpaši pavasarī. Tādēļ ap 70% traucēto pāru ir neproduktīvi, kas ir galvenais kopējo ligzdošanas sekmju pazemināšanās iemesls. Pēdējos gados palielinās DDT un tā izomēru negatīvā loma. Šis piesārņojums izraisa ligzdošanas sezonas aizkavēšanos, pasliktina ligzdošanas sekmes un jauno putnu izdzīvotību. Darbā izstrādātas rekomendācijas saimnieciskās darbības izmaiņām un priekšlikumi izmaiņām dabas aizsardzības likumdošanā. Pētījumi laika gaitā finansēti no dažādiem avotiem, atsevišķas nozīmīgākās pētījuma daļas finansējuši Latvijas Dabas fonds (1990.–1996.), AS "Latvijas valsts meži" (2004.– 2008.), Fonds „Stork Foundation” (2008.–2010., Vācija) un Eiropas Sociālais Fonds (projekts ”Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”, 2010). Atslēgvārdi: melnais stārķis, mežsaimniecības ietekme, traucējumi, dzīvotnes kvalitāte, DDT, plēsēju ietekme