6533b821fe1ef96bd127bc97

RESEARCH PRODUCT

Ar ventrikulostomiju saistītas infekcijas

subject

description

Problēmas būtība. Ārējās ventrikulārās drenāžas (ĀVD) katetra ievietošana ir viena no nozīmīgākajām un biežāk veiktajām dzīvību glābjošajām manipulācijām neiroķirurģiskiem pacientiem. Šī metode tiek izmantota vairāku akūtu smadzeņu bojājumu formu gadījumā. Tomēr, arī šī manipulācija saistās ar zināmām komplikācijām. Darba mērķis. Noskaidrot ĀVD komplikāciju biežumu, to veidu, etioloģisko mikroorganismu un salīdzināt iegūtos datus starp Paula Stradiņa un Rīgas Austrumu klīnisko universitāšu slimnīcām. Noskaidrot ĀVD komplikāciju riska faktorus, atklāt to drenāžas dienu, kad zīmīgi sāk pieaugt infekcijas risks, un kā Glāzgovas komas skala (GKS), Hanta-Hesa un Fišera skalas ietekmē iznākumu. Materiāli un metodes. Pētījums ir retrospektīvs. Pētījumā tika iekļauti 237 pacienti, kuriem laika posmā no 2007.-2014.gadam tika veikta neiroķirurģiska manipulācija – ārējā ventrikulārā drenāža. Tika analizētas pacientu slimības vēstures Paula Stradiņa un Rīgas Austrumu slimnīcas arhīvos. Dati tika analizēti izmantojot programmas Microsoft Excel un SPSS Statistics. Rezultāti. No pētījumā iekļautajiem 228 pacientiem 105 bija vīrieši (46,1%) un 123 sievietes (53,9%). Pacientu mediānais vecums 60 gadi (IQR=75-47). Biežākās ĀVD indikācijas: aneirismas ruptūra 110, spontāna intracerebrāla hematoma 70, traumatisks smadzeņu bojājums 21, audzējs 12, arteriovenoza malformācija 12, aqueductus stenoze 2, cerebrāls infarkts 1. Komplikācijas attīstījās 42 pacientiem (18,4%), no kurām 30 (71,4%) sastāda meningīts, 7 (16,6%) ventrikulīts un 5 (11,9%) meningīts un ventrikulīts kopā. Komplikāciju biežums RAKUS (17,28%), PSKUS (19,05%). Biežākie neiroinfekciju etioloģiskie aģenti: Acinetobacter baumannii 13 (31%), koagulāzes negatīvais stafilokoks 9 (21%). Mediānais ĀVD ilgums pacientiem bez VSI bija 7 dienas (IQR=8-6) un pacientiem ar VSI 10 dienas (IQR=14-6,5). Vislielākais risks iegūt VSI ir drenāžas 8. dienā (95%TI 0,60 - 0,8; p = 0,000). Mediānais slimnīcā pavadītais laiks pacientiem bez VSI 14 dienas (IQR=22-9) un pacientiem ar VSI 24 dienas (IQR=34-19). VSI riska faktori ir drenāžas ilgums (p = 0,000), atkārtotas ĀVD (p = 0,000), kraniotomija vai kraniektomija (p = 0,029). VSI būtiski nepalielina mirstību (p = 0,106). No visiem 123 pacientiem ar GKS ≤ 8 ballēm iestājoties, letāls iznākums bija 75 pacientiem (61%). Diskusija. Lai samazinātu pacientu mirstību un infekciju incidenci, tiek meklēti dažādi risinājumi. Vairāki nelieli pētījumi pierādījuši intraventrikulāras fibrinolīzes efektivitāti pacientiem ar intraventrikulāru saasiņojumu, kā rezultātā ir ātrāka asins recekļa rezolūcija un mazāks katetra oklūzijas risks, mazāka mirstība, un nepieciešams īsāks drenāžas ilgums, kā arī mazāks neiroinfekciju risks. Secinājumi. Bakteriāls meningīts un ventrikulīts ir biežas ārējās ventrikulārās drenāžas komplikācijas. Neiroinfekcijas nepalielina mirstību, taču zīmīgi palielina uzturēšanās laiku stacionārā, un neiroinfekcijas var tikt saistītas ar polifarmāciju,