6533b821fe1ef96bd127c6b6

RESEARCH PRODUCT

Masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana: Tuvo Austrumu reģiona gadījums

subject

description

Masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšana ir viena no nozīmīgākajām starptautiskās drošības problēmām, kuru risināšanā iesaistās vairākas starptautiskās organizācijas un valstis. Piemēram, NATO 2010.gada stratēģiskajā koncepcijā tiek teikts, ka MII izplatīšana būs viena no lielākajām problēmām dažos no pasaules visnedrošākajiem reģioniem. Ziemeļatlantijas alianse MII draudus uztver kā vienus no nopietnākajiem globālajai drošībai, uzsverot, ka, neskatoties uz nelielo šo ieroču izmantošanas iespējamību, šādu uzbrukumu sekas būtu katastrofālas. Ilgstoši viens no reģioniem, kur MII izplatīšana bijusi nopietna drošības problēma ir Tuvo Austrumu reģions. Tuvo Austrumu reģiona nestabilitāte rada bažas par iespēju, ka MII varētu tikt reāli pielietoti kara darbībā, tādejādi izraisot katastrofālus postījumus gan šim reģionam, gan pasaulei kopumā. Šajā darbā tiek analizēta Tuvo Austrumu reģiona valstu iesaiste MII neizplatīšanas iniciatīvās. Kā gadījumi tiek izvēlētas septiņas Tuvo Austrumu reģiona valstis – Ēģipte, Irāna, Izraēla, Jordānija, Libāna, Saūda Arābija un Sīrija. Šī darba mērķis ir izpētīt, kādi apstākļi nosaka valstu pievienošanos vai nepievienošanos MII neizplatīšanas līgumiem, konvencijām vai iniciatīvām. Darba pētnieciskais jautājums ir: Vai valstis, kurām jau ir liels ekonomiskais un militārais potenciāls ir aktīvākas iesaistoties MII neizplatīšanas iniciatīvās? Darba hipotēze ir sekojoša: Valstis, kuras ir ekonomiski un militāri varenākas drīzāk pievienosies MII neizplatīšanas iniciatīvām un ratificē MII neizplatīšanas līgumus un konvencijas nekā tās valstis, kuras ir mazāk varenas. Šajā gadījumā ar valstu varenumu tiek saprasts to ekonomiskais, iedzīvotāju skaita un militārais potenciāls. Darba gaitā hipotēze netiek pierādīta, jo Jordānijas un Libānas gadījumos nav saskatāma korelācija starp valstu varenumu un iesaistīšanos MII neizplatīšanas iniciatīvās.