6533b822fe1ef96bd127dba7

RESEARCH PRODUCT

Karpālā kanāla sindroms un tā diagnostika

subject

description

Karpālā kanāla sindroms ir visbiežākā kompresijas mononeiropātija, kas biežāk attīstās 45- 60 gadu vecām sievietēm un kuras rezultātā iestājas darbanespēja. Karpālā kanāla sindroma attīstība ir saistīta ar virkni epidemioloģisko faktoru. Visbiežāk karpālā kanāla sindroms rodas idiopātiski, bet var veidoties traumas un citu slimību rezultātā, grūtniecības gaitā. Darba mērķis ir izvērtēt un aprakstīt vai neirogrāfijas dati korelē ar ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas datiem karpālā kanāla sindroma gadījumā, ka arī izanalizēt, cik jūtīga ir ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas metode. Darba gaitā tika veikts prospektīvs pētījums viena mēneša laika posmā, kuras gaitā tika atlasīti 30 pacienti, kas ieradās uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu plaukstas locītavai sakarā ar karpālā kanāla sindromu. Pētījuma metodes: katra pacienta simptomātikas un neirogrāfijas atradnes izvertēšana anketas veidā; katram pacientam tika veikta ultrasonogrāfijas izmeklēšana plaukstas locītavai ar sonogrāfu GE Logic S8. Par karpālā kanāla diagnozi liecināja vidusnerva resnākais diametrs ≥0,12 cm2 karpālā kanāla līmenī, nerva apkārtējo struktūru bojājums. Pētījuma gatā tika iegūti sekojošie rezultāti: aprēķinātais ultrasonogrāfijas jūtīgums ar SPSS programmas palīdzību bija 73,9% un tās specifiskums sastādīja 33,3%. Salīdzinot neirogrāfijas un ultrasonogrāfijas slēdzienu p vērtība bija lielāka par 0,05, tāpēc var secināt, ka netika konstatēta statistiski ticama asociācija starp šiem parametriem. Gan neirogrāfijas, gan ultrasonogrāfijas korelācija ar laika posmu, kad pacienti atzīmē tirpšanu, bija vāja. Pētījuma ietvaros tika izdarīti sekojošie secinājumi: 1.Karpālā kanāla sindroma agrīnās stadijās, izmantojot ultrasonogrāfijas izmeklējuma metodi, vidusnervā un tās apkārtējās struktūrās var nebūt izmaiņu, savukārt, neirogrāfijas metode ir jūtīgāka: var diferencēt aksonālo vai motoro nerva šķiedru bojājumu. 2.Ultrasonogrāfijas metode ir nesāpīga, ātri veicama metode, tā prasa mazākas izmaksas, viegli pieejama. 3.Ar ultrasonogrāfijas metodi nav iespējams diagnosticēt karpālā kanāla sindroma pirmo un otro stadiju. 4.Ar ultrasonogrāfijas metodi, atšķirībā no neirogrāfijas, var diagnosticēt apkārtējo mīksto audu patoloģiskās izmaiņas. 5.Ultrasonogrāfijas izmeklējuma rezultāts ir atkarīgs no veicēja zināšanām un pieredzes. 6.Izmantojot magnētikās rezonanses metodi var redzēt nervu un apkārtējos audus, to patoloģiskās izmaiņas. 7.Magnētiskā rezonanse ir ilgāk veicams un grūti pieejams izmeklējums, tā prasa dargākas izmaksas. Klaustrofobijas pacientiem jālieto papildus premedikācija. 8.Karpālā kanāla sindroma vēlīnā stadijā ultrasonogrāfijas izmeklējums korelē ar neirogrāfijas izmeklējumu. 9.Karpālā kanāla sindroma sākumstadijās neirogrāfijas izmeklējums ir jūtīgākā metode nekā ultrasonogrāfija.