6533b823fe1ef96bd127e55e

RESEARCH PRODUCT

Labējo populistu partiju salīdzinājums Somijā un Igaunijā

Krišjānis Baltauss

subject

imigrācija/immigrationglobalizācija/globalisationpopulisms/populismPolitikas zinātnenacionālisms/nationalismpartiju ģimene/party family

description

Šajā pētnieciskajā darbā ‘‘Labējo populistu partiju salīdzinājums Somijā un Igaunijā” tiek aplūkota ne tikai ļoti aktuāla, bet iespējams arī viena no nozīmīgākajām tēmām pasaules politikā pēdējos 30 gados – populisms. Šī darba mērķis bija censties noskaidrot vai izmantojot ‘‘The Four D’s” modeli ir iespējams pierādīt, ka salīdzinātajām Somijas un Igaunijas partijām ir kopīga nacionālā populisma identitāte un, ka tās pieder pie vienas „partiju ģimenes”. Kā teorētiskā pieeja tiek izmantota Cas Mudes (Cas Mudde) „populisma” jēdziena definīcija un „partiju ģimeņu” teorētiskais ietvars. Empīriskajā daļā teorētisko pamatu veido Rodžera Ītvela (Roger Eatwell) un Metjū Gudvina (Matthew Goodwin) ‘‘Four D’s” modelis, kas ļauj konstatēt vai politisku partiju var dēvēt par nacionālpopulistisku. Metodoloģiju veido kvalitatīvās pētniecības metodes: kvalitatīvā kontentanalīze un salīdzinošā analīze. Pamatojoties uz Muddes „populisma” definīciju autors izvēlējās salīdzināt Somijas FINNS un Igaunijas EKRE partijas. Kontentanalīzē meklējot ‘‘Four D’s” modelī definētās nacionālā populisma pazīmes (neuzticība (distrust), noārdīšanās (destruction), nevienlīdzība (deprivation), nodalīšanās (de-alignment) ) partiju programmās, partijas biedru un līderu izteikumos u.c. autoram izdevās gūt apstiprinājumu darbā izvirzītajai hipotēzei: Somijas un Igaunijas labējo populistu partijas pieder pie vienas nacionālo populistu partiju ģimenes. Šajā darbā autors arī secināja, ka nacionālais populisms ir daudz kas vairāk, nekā atsevišķu politisko partiju un to atbalstītāju īslaicīgs protests pret valdošajām elitēm. Patiesībā nacionālais populisms ir daļa no lielākas paradigmas maiņas, kas izpaužas kā pretošanās pret globalizāciju visās tās izpausmēs. Šīs pārmaiņas cilvēku attieksmē, galvenokārt, ir izraisījusi nedrošības sajūta, ko cilvēki izjūt trīs jomās: robežkontrole, ekonomika un kultūra.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/47938