6533b823fe1ef96bd127ef79

RESEARCH PRODUCT

Tiesnešu neatkarības un atalgojuma svārstību koherences problēmas

subject

description

Ekonomiskā krīze pasaulē ir skārusi arī Latviju. 2008.gada nogalē valdība bija lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai un saņēma apsolījumu 7,5 miljardu eiro lielam aizdevumam. Aizdevumu programma ietver nosacījumus, ka jāsamazina budžets, izdevumi, nodarbināto skaits valsts pārvaldē. Izmaksu samazināšana notika mehāniski, neveicot pētījumus par samazinājuma efektivitāti un nozīmi katrā valsts varas atzarā. Taupības vārdā ar lozungu „krīze” tiek apdraudēts pārāk daudz būtisku lietu – gan cilvēka iespēja nopirkt grāmatu, gan viņa drošība un dzīve tiesiskā valstī. Sabiedrība vairs nevar paļauties uz vispār atzītiem tiesību principiem, tiek apdraudētas vienas no būtiskākajām cilvēka tiesībām – tiesības uz taisnīgu tiesu. Leģitimitātes problēmas, ko pieļāvusi izpildu vara un likumdevējs samazinot atalgojumu tiesnešiem, parāda šo varas atzaru vēlmi tieši ietekmēt tiesu neatkarības principu un vājināt tiesu, bet līdz ar to tiesību nozīmi sabiedrībā. Maģistra darbā „Tiesu varas neatkarība un tiesnešu atalgojuma koherences problēmas” ir analizēts tiesu varas neatkarības jēdziens un saturs, pārvaldes, likumdevēja un tiesu varas mijiedarbība. Analizēts pamatojums, kas bija pamatā tiesnešu un tiesu darbinieku darba samaksas sistēmas izveidei, sistēmas attīstība līdz 2008.gada 12.decembrim. 2008.gada 12.decembra izmaiņu tiesiskuma problēmas, kad faktiski tiek apturēta Tiesnešu atalgojuma sistēmas darbība. Darbā tiek pētīts ekonomiskās krīzes jēdziens un saturs, kā arī valsts pārvaldes politika, pieņemto lēmumu un normatīvo aktu leģitimitātes problēmas. Veikta tiesas spriešanas funkcijas un valsts pārvaldes funkciju salīdzināšanas problemātikas analīze, saistībā ar valsts pārvaldes vēlmi iekļaut tienešu atalgojumu vienotā atalgojuma likumā. Taisnīguma dažādās izpratnes Latvijas valsts varas atzaros. Valsts pārvaldes politikas ietekmes noskaidrošanai uz tiesu neatkarības principu un tiesneša statusu sabiedrībā, tika veikta tiesnešu anketēšana un sabiedrības aptauja un pētīta Valsts pārvaldes politikas ietekme uz tiesu neatkarību. Maģistra darba mērķis ir izpētīt un noteikt nepieciešamās normatīvās izmaiņas tiesnešu, tiesu varas neatkarības nodrošināšanai un nošķiršanai no izpildu varas un likumdevēja varas. Apstiprināt darbā izvirzīto hipotēzi, ka tiesu vara nevar tikt iekļauta normatīvajā aktā, kas regulē atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē, tā kā valsts pārvaldes funkcijas, iekārta šo funkciju izpildei mērķis un filozofija nav salīdzināma ar tiesas spriešanas funkciju, līdz ar to tai nevar noteikt vienotus atalgojuma kritērijus. Darbā tika iekļauta visu līmeņu tiesu tiesnešu anketēšana par atalgojuma jautājumiem, šī atalgojumu sistēmas iespējamo izmaiņu ietekme uz tiesas spriešanas funkciju izpildi un tiesnešu kā sociāla aktīvas grupas dalībnieka subjektīvā attieksme. Aptauja ļāva novērtēt tiesneša amata statusa izmaiņas sabiedrībā. Darbs sastāv no 4 nodaļām. Pirmajā nodaļā tiks pētīts tiesu varas neatkarības jēdziens un saturs un valsts pārvaldes politikas jēdziens, kā arī valsts pārvaldes un tiesu sistēmas savstarpējā mijiedarbība Latvijā – atsvara – līdzsvara sistēma un iespējamās nobīdes tajā. Otrajā nodaļā pētīta tiesnešu darba samaksas koncepcija, tās evolūcija cēloņi, kas noteikuši koncepcijas izveidi un panāktie rezultāti. Izmaiņas, kas notikušas pēc 2008.gada 12.decembra Valsts pārvaldes politiskajiem lēmumiem. Trešajā nodaļā pētīts ekonomiskās krīzes jēdziens un valdības rīcības iespējamās tiesiskās sekas. Ceturtajā nodaļā veikts praktisks pētījums par vienotās atalgojuma sistēmas iespējamību un šādas sistēmas ieviešanas ietekmi uz tiesneša neatkarību, tiesneša statusu sabiedrībā. Darbā izmantotas empīriskās un teorētiskās pētniecības metožu grupas. Empīriskā metode izmantota, veicot teksta satura analīzi, anketēšanu, kas ir kvantitatīvā pētījuma metode. Teorētiskā metode, salīdzinot tiesnešu atalgojuma koncepciju, kas izstrādāta 2002.gadā un vienoto at